Tagad slīgstu dzīves pārdomās, ko man īsti vajag, ko vēlos un kam reāli esmu gatava.
Pirmais variants: dzīvot pasakainā vietā Dienvidzemē pie jūras ar tādu vīrieti pie sāniem, kurš bezmaz uz rokām nēsā un vadīt pašai savu uzņēmumu. Forši jau skan, bet kā ar draugiem, radiem?... Tie visi paliktu te. Plus cita valsts un tās "pluss" - citi ieradumi un likumi. Ne tikai juridiskie bet galvenokārt morālie (dažās lietās tam gan ir vairāk plusu nekā mīnusu).
Otrais variants: ļaut sevi aplidot tepat vietējam latviešu puisim ar labu sirdi un zelta rokām, veiksmes gadījumā tikt sievas godā, dāvāt viņam bērnus un nodzīvot kopā mierīgu dzīvi bez pārsteigumiem. Un ir gan savi radi, gan draugi, gan mentalitāte. Tik sirds tā īsti nemet kūleņus, par viņu domājot..
Trešais variants: atraidīt gan svešzemju karstasinīgo vīrieti, gan latviešu bāleliņu ar labo sirdi un zelta rokām, un gaidīt savu "Īsto". To, par kuru domās izsapņots, kādam viņam jāizskatās, kādā amatā viņam jāstrādā un kādam jābūt viņa raksturam un attieksmei pret mani. BET... cik reāli ir pie tāda tikt pat tad, ja tiek pielietota "The Secret" metode mērķa sasniegšanai?...
Lai ko arī izlemšu, vienam no viņiem nāksies saņemt atraidījumu un patīkami tas nebūs arī man pašai. Domā nu...
