ja es apgalvoju, ka neko negribu, mani nekas neinteresē un viss ir slikti, tas nozīmē, ka mani kaut ar varu vajag izvilkt laukā no mājas - to es šodien sapratu.

jo atkal (joprojām) ir tik draņķīgs garīgais, ka tā vien prasās izslēgt telefonus un nerunāt ne ar vienu vismaz nedēļu. tikai es zinu, kāds tracis izcelsies, ja es tā izdarīšu. pirmkārt jau atskries draudzene un pamatīgi nolamās mani par tādu gājienu. otrkārt, mamma galīgi sacepsies jo reiz jau par ko tādu viņa pat policijai bija paspējusi piezvanīt. treškārt.. nedrīkstu izslēgt, jo var gadīties, ka zvana mana veiksme, bet es.. es neesmu sazvanāma :(

rīt it kā sarunāts iet uz ČBK, bet pagaidām nemaz nevelk...