Esmu pārsteigta, cik ļoti pa šo gadu esmu mainījusies..

Man vakar uzdeva jautājumu, vai esmu laimīga. Un, zini?.. es pateicu "jā". Neskatoties uz to, ka man tagad ir tik sarežģīts dzīves posms, kuru par laimīgu nekādi nevar nosaukt, es iekšēji jūtos laimīga. Par to, kāda esmu, par to, ka esmu. Esmu laimīga pati par sevi!

Un vēl es secināju, ka man diezgan ātri ir skaidra attiecību perspektīva ar cilvēkiem. Piemēram, vakar, pēc foršā dejotāja profila izpētes un sarunas ar viņu pa telefonu, es sapratu, ka mums nebūs pa ceļam.. Jā, varam kļūt par paziņām, kuri šad tad aiziet kopā forši padejot, bet nekas vairāk. Un es neskumstu par to. Es vienkārši skatos uz visu reāli.

Interesanti.. ar šādu savas dzīves skatījumu man kādreiz vēl būs vēl prasme paskatīties uz dzīvi caur rozā brillēm?.. Šobrīd par to šaubos..