Jo vairāk manā dzīvē atgadās visādi notikumi, jo vairāk pietrūkst tas, kas man reiz bija - uzticama draudzene, ar kuru runāt par visu un neko. Tāda, kurai piezvanīt ne tikai savos jūtu uzplūdos, bet no sirds uzklausīt arī viņu jebkurā diennakts stundā. Un aiziet pēc darba uz kafejnīcu vai vienkārši doties, kur acis rāda.
Ir tik patīkami nedomājot pirkt uzreiz divas pasākuma biļetes - sev un savai draudzenei, zinot, ka viņa piekritīs. Un tad tā forši savam vīrietim pateikt "Mīļais, man meiteņu vakars, mājās būšu.. aj, nezinu, cikos būšu! :)"

Mīļotais vīrietis - tas ir forši, bet arī uzticama draudzene, vismaz viena, ir noteikti vajadzīga.