Ahh, jā - sestdien vakarā, pucējot māju, ieskrēju palielā pie sienas esošā objektā, kurš no mana triciena ar lielu troksni nolidoja uz grīdas. Rezultāts - objektam gandrīz nekas (tikai dažas korpusa atlūzas manos matos un uz grīdas), putekļu sūcējam, kurš patrāpījās ceļā - pilnīgi nekas, manai galvai pušums, pati izbijusies, un vīrietis izbijies vēl vairāk (lai gan pats to nekādā gadījumā neatzītu!). :))))
Nuja,... ja ar mani tā atgadās, tad nav nekāds brīnums, ka mans bērns jau otru reizi ticis pie šuvēm uz sejas. Arī viņš prot ieskriet dažādos objektos. :)
Ir jau izlemts - mūsu nākotnes dzīvoklī būs mēbeles tikai ar noapaļotiem stūriem (apnikuši tie zilumi uz kājām no galdu stūriem) un pie sienām nebūs neviens objekts, kurā es vai mans bērns varētu ieskriet! :D Un ja nu nākamā atvasīte arī būs atsitusies manī?.. :))))