No rīta, esot ceļā uz darbu, iekāpu es trolejbusā. Jau kopš pirmā mirkļa, kad es sāku aplūkot salonu, lai izvēlēties vietu, kur apsēsties, es ievēroju, ka sēdvietu izkārtojums ir citādāks nekā parasti. Izrādījās, ka es biju iekāpis caur pēdējām durvīm, bet tā parasti es nemēdzu darīt. Ka arī - tas tomēr bija autobuss nevis trolejbuss.

Tomēr Padomju savienība atstāja pēc sevīm vienu ļoti lielu un labu mantojumu - multfilmas.

Kad paskatās vecās padomju multfilmas, uzreiz redz, cik tās ir sirsnīgas un pamācošas (protams, ir izņēmumi). Tās stulbās un vardarbības pilnās amerikāņu multenes i blakus nestāv (protams, arī šeit ir izņēmumi).