Cilvēka psihe ir diezgan neveiksmīgs dabas joks.

Šodien stāvot ēdnīcā un vērojot ēdienkarti, manā prātām cauršāvās kāda nepatīkama doma, un viss... Tas lielais izsalkums, kas mani bija atvedis uz to ēstuvi, vienā mirklī pazuda, garīgais nokritās zem vidēji pieļaujamās normas, un visas iekšas tā kā sagriezās...

Un tai domaj nebija nekāda sakara ar ēdienu vai ēdnīcu. Es vienkārši aizdomājos, kāpēc Viņa man neatbild uz īsziņu.

Man noteikti ir vajadzīgs atvaļinājums.

Liela daļa cilvēku no manu draugu, kolēģu un paziņu loka, ja labu laiku atzīst, ka īsti viss ar mani nav kārtībā. Pašam jau ar' diezko stabila sava domāšana neliekas.

Man ir vajadzīgs atvaļinājums.