wow kas par filmu! shii noteikti nav kaarteejaa... noteikti lika aizdomaaties par musdienu eertiibam un veertiibaam. man vel neticama kaartaa bija traapiijusies ljoti labaa latvieshu tuukojumaa(!).

filma ir par kaadu eebreeju pianistu(Vladislavu Shpilmanu) Polijaa, otraa pasaules kara laikaa.  cik saprotu, tad filma ir balstiita uz patiesiem faktiem. viss saakaas, kad polija iebruuk vaacu armija. ik pec laika eebreejiem tiek uzlikti arvien lielaaki ierobezhojumi, lidz beigas vinjiem izveido getto rejonu, un sadzen 400K ebreju. lielaaka dalja nomirst no bada. vacieshi shausmiigi necilveecigi pret vinjiem iztureejaas. piem iebruuka maajaa, izdzina visus aaraa un lieka skriet un visus apshaava. velak, briidi, kad visus sadzina vagonos, vinju kads paziistamais izglaabj un vinsh un vinja darba devejs paliek vieniigie getto. vinsh tika ebreeju celtnieku komanda kur katru dienu izsauca rinda un vairaakus noshaava. tad nu vinsh tiek ara no shiis pilseetas un vinjam paiistamie paliidz, un iedod dziivokli,kur dziivot. ta vinsh pa vairaakiem dziivokljiem noseedeja paaris gadus neizejot aaraa(!). atrodas vinsh nepaartraukti badaa, jo nevienmeer vinjam laikaa paziistamaa atnesa eedienu.tad nu beigaas vinjam naacaas beegt, un vinsh dziivoja kaada saspridzinaata nama beninjos. pietam vinsh 3 nedeeljas pirms krievu iebrukshanas sastapa vaacu komandieri(vai kauko taadu). pianists bija pie mirshanas robezhas tachu komandieris dzirdeedams ka shis speelee, atveda vinjam eedienu. veel nevaru samierinaaties ar domu, ka krievi atbriivoja poliju(?), tachu ebreejiem vinji tiesham bija atbriivotaaji. pec kara raada pianistu spelejam lielas auditorijas priekshaa. no veestures vinsh nodziivoja 88 gadus un mira 2000. gadaa.

kaa jau teicu, liek aizdomaaties par nenoveerteetaam eertiibam, jo tas bija diezgan briesmiigi, kad vinsh nepaartraukti bija izbadeejies un slims. kad beigaas vinjsh vairaakas reizes bija ljoti tuvu naavei , neticeejas ka tieshaam vinsh var nomirt un buutu veltiigi ciiniijies par izdziivoshanu.