negaidīju,ka beigu beigās jutīšos tik tukši,vientuļi,arī nedaudz skumji.
atkal būs jāpierod no rītiem celties vienai,brokastis gatavot pašai, atcerēties,kā ir braukt ar auto ziemas laikā(brr..)
un ka nav ar ko parunāties, pārnākot no darba mājas.
un...jāpierod iztik bez mīļuma un gultas priekiem.
viss iemarinēsies un kādu,šķiet tikai mēnesi!

šīs dienas bēda

izdomāju,ka- lai sevi iepriecinātu izvārīšu mannā!
ņammm..tik' šoreiz mēģināšu mazāk mannu piebērt,man labāk tāda šķidrāka garšo ;)