Atver Durvis - 8. Oktobris 2011

sēžu mājās ar saules brillēm!jebkurš gaismas stars ļoti sakustina sāpošo galvu.
traki sāp galva,jau atkal.

izbesijos izstādē,pēdējās 2 stundas vnk bija mokošas, mugura arī sāp,labi,ka rītdiena pēdējā diena.
bet...parīt atkal darba diena - turpinājums birojā.

būšu izrunājusies bezjēgā,it sevišķi krieviski,vāks...jeziņ,šķiet no malas varētu pārsmieties, ja dzirdētu kā es runāju - mēle mežģās.

bet kopumā domāju,ka tāds darbs izstādēs nav mans, it kā jau nav mans,bet nu,kas jādara, tas jādara.

bet kopumā-
ar kolēģi sapratām,ka esam pārāk labas,ka esam vienkārši nepelnīti labas.
vadība vienkārši to izmanto,bet neko darīt.
arī grašus vajag.
šīs nostrādātas izstādes dienas būs vienkārši aiz labas sirds, nekāda cita motivācija nav.
arī ja būs "uzlidojums" pēc tam ar pasūtījumiem, domāju,ka mūsu grašus tas neietekmēs.

lab,neko darīt,bet nu....tomēr gribētos arī TO algu saņemt laikus,ceru,ka rītā kaut ko dabūšu,citādāk būs sūdīgi man.