trešā Krēslas grāmata bija tik tuvu, biku iečolēju, eh...žēl, ka jau rindā nebiju nākamā.
pāršķiroju savu makulatūru, visi literatūras garadarbi ir tur, kur tiem jābūt - miskastē!
tik daudz brīvas vietas sāk parādīties, bet vēl jāšķiro.
Kāpēc es esmu tāda "mēslu vācēja"?
tik žēl daudzas lietas mest ārā, šķirties no tām, bet nu...ir jāatbrīvojas no liekā un jāielaiž jauno enerģiju :) bet pilnībā tas man neizdodas, klusībā šķiet, ka tā lietiņa varētu kaut kad nākotne noderēt - kāds žurnāla izgriezums, kāda ķīmijas klade, kāds skricelējums.
ceru, ka nākotnē man varētu piederēt kāds kambarītis tikai man, tad nebūtu nekas jāsviež ārā 'P un būtu laimīga, kaut gan par lielāko daļu mantas eksistenci es jau sen būtu aizmirsusi, bet ikreiz, kad pāršķirotu atkal to neizmestu ārā, jo šķistu, ka kaut kad noderētu, bet tas jau tik to atmiņu dēļ!
 tad par atmiņām!

PS. tik sen neesmu dzērusi!uj,uj,uj...