We are not amused. - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Divvalodība Sep. 8th, 2010|11:58 am

kautskis
Te tagad tāda vērtīga diskusija par valodu zināšanu lomu Latvijas sabiedrībā un darba tirgū panesusies. Tad nu es arī piesviedīšu savus divus centus.

Tātad, pirmkārt. Tas ir absolūts sviests, ka Latvijā bez krievu valodas ir grūti darba tirgū. Atkārtojiet līdz ar mani: starptautiskā valoda ir angļu valoda, arī šeit. Labas angļu valodas zināšanas ir tas, kas absolūti nepieciešams jebkuŗā darba tirgū, arī Latvijā. Ja kāds zinās tikai latviešu un krievu, daudz tālāk par narvesenu tikt būs stipri pagrūti. Ja kāds zinās tikai latviešu un angļu -- nu, paprasiet, teiksim, Nilam Melngailim, Paulam Raudsepam vai kaut vai Kārlim Streipam, cik tālu Latvijā var tikt, nezinot krievu valodu. Ja stāsities darbā kāda ārzemju uzņēmuma Latvijas filiālē, stipri iespējams, jums par krievu valodas zināšanām pat nepaprasīs.

Otrkārt, ir pavisam vietā jautājums, cik labas latviešu valodas zināšanas būs tiem lieliski sagatavotajiem krievu jaunēkļiem, kam būs tā miilzu priekšrocība -- viņi zinās abas valodas. Es, piemēram, savā darbā esmu sastapis tikai vienu preses sekretāri, kas ir krieviete -- un, gods kam gods, viņa latviski runā tiešām labi. Bet, spriežot pēc uzsaukumiem piemājas veikalā "Ļõti garšiga kartupeļa" vai "Auksta degvins garšigi" (nopietni, es šito neizgudroju), gana daudziem krievu jauniešiem tā latviešu valoda klibo tik brangi, ka puslīdz sakarīgu tekstu latviski viņi gluži vienkārši nav spējīgi uzrakstīt. Un es tomēr atļaušos piezīmēt, ka Latvijā latviešu valoda ir vajadzīgāka nekā krievu.

Treškārt, protams, galvenais jautājums jau laikam ir -- jā, bet ko tad, ja viens jaunietis zina latviešu, krievu un angļu, bet otrs -- latviešu, angļu un vēl kaut ko, izņemot krievu. Te nu var teikt pavisam skaidri un gaiši: jelkādas unikālas prasmes darba tirgū ir tikai un vienīgi priekšrocība. Ja gana daudzi zina krievu valodu, un tu nemāki krieviski, bet māki buldurēt svensoniski -- bez darba Latvijā nepaliksi, gandrīz ar garantiju. Ja nezini krieviski, bet proti vāciski -- pietiekami daudzās vietās tevi sagaidīs ar atplestām rokām. Ja zini tikai latviešu, krievu un angļu -- tad rēķinies, ka uz tām vakancēm, uz kuŗām tu varēsi pieteikties, jau būs vesela kaudze kandidātu.

Un visa tā buldozeriskā muldēšana par Latviju kā "tiltu uz Austrumiem" ir tikai tukši vārdi. Krievijas tirgum ir viena aplam nelāga īpašība: tur ir stipri citāda biznesa kultūra, kas lielā mērā balstās uz biznesu kā polītikas turpinājumu citiem līdzekļiem un uzmešanu. Skaidrs, gana daudzi Latvijas uzņēmumi tagad priecīgi metas Krievijas virzienā -- nu, uz priekšu, tikai neraudiet pēc tam, kad Krievija, lai pamācītu, kā vajag uzvesties, atkal neizdomā kaut kādas idiotiskas prasības Latvijas precēm, piemēram, īpaši augstas ievedmuitas vai ko tādu.

Būvēt "ilgtermiņa attiecības ar Krieviju" ir tas pats, kas karstā vasarā būvēt zaru būdiņu un būt pilnīgi pārliecinātam, ka ar to pietiks visam atlikušajam mūžam un nekāda ziema nekad nenāks.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.