Below are the 4 most recent journal entries recorded in kauniigaahimera's LiveJournal:

Monday, April 10th, 2023
12:52 pm	E. Freiberga "...simbols ir viena no visvilinošākajām konstrukcijām, ko cilvēkam devusi kultūra, tas it kā sola atvērt patības dzīles, noskaidrot mokošus noslēpumus, bet galu galā izrādās tikai mehānisms jaunu himeru producēšanai, kur unikalitāte sakņojas paša neatšķetināmajā pieredzē; cik ātri simbols tika cilvēkam dots, tikpat ātri tas arī tika atņemts." (Comment on this)
Thursday, March 30th, 2023
2:11 am	kakas pavasarī Nevaru sevi šajā lēni iesilstošajā un apātiskajā pavasarī saskatīt tikpat žirgti kā tajā nesenajā rudens laikā, kad šo žirgtumu palīdzēja veidot bioķīmiski veicināti apstākļi manī. Ziema kā gadalaiks no šī salīdzinājuma tiek izkļauta, jo neatbilst manai banālajai stāvokļa apcerei (saprotiet mani šādi – nevar runāt par kaut kādu sasalumu garā līdz ar pirmajām leduspuķēm rūtīs, ja mērens sasalums ir visa gada griezumā). Turpretī pavasarī gan visa daba atdzīvojas, hibernētie lāči mostas no saviem miegiem piesmakušās alās un it kā viss beidzot paliek gaišāk un ciešamāk. Ja vien... Ja vien neskaita to, ka, sniega kārtai nokūstot, pagalmā brīnumaini iznirst plašs, iepriekš apslēptu fekāliju slānis. Kāds gan cilvēks attiecībā pret sevi vai arī kā cilvēks iepretim citam cilvēkam, cilvēkiem un cilvēcietēm manī tagad mīt? Par daudz “cilvēcisko” vārdu iepriekšējā teikumā – kaut kā vajadzēja tos bezgaumīgi bezbēdīgi izraut ārpus sevis. Netīkami, ka pēdējā laikā tik daudz nākas nodarboties ar savu pārdzīvojumu vardarbīgu izraušanu ārpus sevis. Tā ir gluži kā riskanta, ķirurģiska manipulācija – šobrīd nav sakarīgu pārstrādes rīku attiecībā uz pieredzēto un notiekošo. Kas notiek? Aizraušanās ar liekām un neatbilstoši ielasošām stratēģijām. Pārstāt. Pārstāt domāt un redzēt vēstījumu tur, kur tāds netiek skaidri artikulēts. Tur, kur nepastāv tāda pati iztēloti pārsātinātā pievazātība kā manā pasaulē. Pat caur it kā labi iepazīto un labo tiek konstruēts apdraudējums - komunikācijā uztvertais kaut kā spocīgi sašaurinās, kad cilvēki jau priekšlaicīgi tiek skatīti kā kaut ko konkrētu vēstoši simboli, tādējādi atņemot viņiem subjektivitāti. Kur vispār palika pretrunas kā virzītājspēks? Kur palika pasaule kā teksts? Tagad ir wanna-be edgelord pasaule?! Kāds svarīgs seniors šodien man teica, ka “pat tava sadomātā mazvērtības apziņa ir provokatīva.” Lai tā būtu. Sajūtu sevi gan kā niecīgu, gan arī kā jauno un daudzsološo riebekli. Piedodiet, visi (“visi” nezina, kas viņi ir, visi ir visi). Pašreiz mana “neskatīšanās apkārt”, ir mana izdzīvošana (sveicināta atpakaļ, pubertāte!). Peace out, himera paliek hibernācijā. (Comment on this)
Monday, February 20th, 2023
1:35 pm	nedaudz padošanās Tiek dota tik liela brīvība saprast, ka tev no tās paliek bail. Bezgalīgu un neskaitāmu intenču variāciju kombinācijas saēd jebkuru iepriekš pieņemto skaidrību. Sāpošā vēdera vājprātā tu pludini iekšā tumīgās velna čuras, lai tikai kaut kā atjēgtos. Tev šķiet, ka tādā veidā tu vari iespējot savu atjēgšanos, bet būtībā jau tas, ko tu dari, ir – aiz intencionālas vēlmes atjēgties, tu tieši nojūdzies vēl pamatīgāk. "Mēs sarunājamies ar sevi un reizē darbojamies kā klausītāji." Viena persona neko neatbrīvo ne savā vēstījumā, ne intencē, ne stāstījumā; baigais čakars iemiesot visas tās teorētiskās lomas. Nost ar intencionāli teorētiskām lomām, ļaujiet man vienkārši NEKONVENCIONĀLI VĒSTĪT NEJĒGU. Mana jebkura iespējamā intencionalitāte jau ir iepriekš - izžūstošs ezers. Nu lūdzu, ļaujiet man izvēlēties neko nepanākt! Deportējiet mani uz vientuļu, neaktivētu sēkli nekurienes vidū, kur es būšu iestrīķēta hipotētiskās situācijās tikai ar sevi. (Comment on this)
Monday, February 13th, 2023
9:01 pm	pirmais un ne-pēdējais ieraksts labvakar! es tikai gribu kaut kur atskaitīties par to, kas notiek man apkārt. pēdējā laikā viss mani tieši un netieši skarošais ir kodīgs, traks un reizē arī uzbāzīgi eiforisks. šodien palīdzeju pāris vecāka gada gājuma (bet apstākļu un hierarhisko struktūru dēļ gandrīz vai pat atsevišķos gadījumos pilnīgi līdzvērtīgiem sev!) indivīdiem interpunkcijas jautājumos. vismaz kaut kāds dzīves aspekts, kurā samanu savu niecīgo derīgumu. cita starpā - vakardien mani gandrīz padzina no vienas no savām neskaitāmajām mājvietām. vispār jau esmu pasaules pilsonis - es varētu diezgan bezkaunīgi gandrīz vai nospļauties par to, ka kādā vietā, ko tikai ļoti piepūloties un aizžmiedzot ciet acis varētu dēvēt par mājām, ir kāds sociopāts, kas grib mani izspiest no manas apdzīvotās telpas. Domestiski (zinu, jā, man arī sāp, ka es te lietoju tādu apzīmējumu) vardarbīgais sadzīves teātris liek man kā šī inscenējuma varonim attālināties. un ko tad citu var iesākt, ja nu tikai aizgrimt apcerē par to, kas mani grauj? nu, viena tante bārā teica, ka dimanti slīpējoties grūtībās. laiks izmērīt un pārbaudīt to, cik asi gadu laikā kļuvuši mani stūri. tagad jau izklausās, ka es heroizēju banalitātes, bet lai nu būtu. tāda nu ir šīs kaunīgās himeras izteiksme! ziniet, ko man vēl viena tante agrāk teica? to, ka Bībeli nevar uztvert nopietni, jo tur cilvēks ir kā avs. tas esot stulbi. novēlu jums visiem iemācīties labāk atšķirt aunus no avīm! (Comment on this)