 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
minciic` :3
The platform on the ocean. I hear the sound of the white caps. Out on the platform on the ocean. I hear the sound of the white caps. Out on the ocean. I hear the sound of the white caps. Out on the platform. The platform on the ocean. I hear the sound of the white caps. Out on the platform on the ocean. High above the waves, the different waves. I looked out. I saw the fish. Overnight platform. Overnight wave. I looked down. I saw the fish. Which way its tail was pointing and why. I looked down and saw the fish. Close as I came. I looked down, saw the fish. On the wood platform. I looked down. I saw the fish. Close as I came. Overnight platform, overnight wave. I looked down and saw the fish, its over. I see it. Wide angle, wide angle in a bite.
pavasaris patiesi ir pilnīgi mistiska
gandrīz fantoma parādība
tas pārtrauc ziemas miegu tik vardarbīgii kā saule
kas izēd tev aizpampušās acis no rīta
tomēr tai paklausa pat ledus uz upēm
un negribīgi, taču ar zināmu nolemtību uzsāk savu ceļu atpakaļ pie ziemas
lai kur arī ziema aiziet
tā aiziet tā kā to prot tikai 2ā plāna aktieris
klusām noslīdot no skatuves aizkulisēs
lai gan dekorācijas nesteidz zaudēt savu iespaidīgumu
aktiera tur vairs nav
kaut gan cēliens vēl turpinās
ar Vāgnerisku kaislību zeme sit ārā visus tos
kuri ziemu pavadījuši ledainā skāvienā
ir gan pērnās lapas
jēla zeme
gan mistiski spilgti zaļi migranti
tas viss protams bagātīgi ieskauts visparastākajā drazā
kurai vienalga kurš gadalaiks
tā apzinās savu ilgo mužu
un sadalās lēni un lepni
ne tā kā dabas ietērps
kurš mainās katru sezonu
un mēs esam tikai spējīgi atkārt zokli
un baudīt tā formas un krāsu
par spīti tam ka raugoties pa logu
vasara tomēr šķiet utopiska
ar tādām ilgām tā nav gaidīta sen