odrija p. - Post a comment

viss man te krāsojās.

šodien es te viena.
bet tas man liek darit vairaak tiekties augstak un pasist sev uz pleca ka esmu centiga.

pedejo 12 stundu laikā esmu kādu dziesmu noklausiijusies reizes 59.
liekas ka man tempertuura ir nevis no influences un iekaisumiem deguna blakusdobumā
bet
no tā ka vēders griežas galīgi uz riņķi.
un ka kādam Tu vari noderēt par inspirāciju radīšanai.
liela atbildība.

un vakar bija tik savādi.
es atkal nespēju nekam izsekot līdzi.
kāpēc vienmēr (pēdēja gada laikā) kad es nodomāju uzsākt kaut kādu ''pašattīrīšanās kursu'' uzrodas viens un tas pats cilvēks un es atkal...atkal...esmu tā pati kas bija.
bez maskām.
bez kaskām.
bez frakām.
tik ļoti es.
cik mani pazīst tikai viens.

es atrodu motivāciju.
bet tik ātri viņu pazaudēju.

un man ir pelēkas sienas.
nu smuki pelēkas.

tagad mums abiem ir pelēkas sienas.
un abiem slapjas baltās kediņas.
no sniega kas mēdz parādīties arī augustā.
es tak teicu, ka man sniegs snieg uz sirds.
teicu.