odrija p. - Post a comment

kapēc visiem maniem ex-boijfrendiem (nu labi viņi bijuši tik 2i)
un vēl viskautkādiem apkārt pēkšņi gribās precēties, dzemdēt bērnus un būvēt mājas?
kas notiek?
kāpēc visi tā rūpējas par demogrāfiju? nē, nu forši jau.
bet tas ka TU pasaki ka esi stāvoklī jau nozīmē to ka pretī Tev saka : ''es arī.. '' vai arī ''viņa arī..''
es domāju ka pēc 6iem gadiem es būvēšu skolu savam bērnam un co. būs ienākumi. ticu sev.
nu labi, es ironizēju.
laikam vairāk man kremt tas ka viens bildinājis un jau šūdina uzvalku kāzām un otrs pastaigājas ar grūtnieci...
es vairs vnk nejūtos īpaša, teiktu mana psihoterapete...

kaut gan,
runājos par emocijām.
nevienam jau tāpat viņas nav vajadzīgas.mamma mani audzina sakot ka es ar tām sačakarēju visu.glābs citus jau ar' vairs nevar jo Tevi pašu sāk gāzt apsargi no krēsliem... un ārzemniekus no čigānietēm arī napaglābs, vēl noburs...fuij.
taču paradoksālākais ka visi atnākot mājās sēž un lūr visādas rotaļas pa tee-vee un ''ēdās'' emociju ''porcijas'' ....jo tur jau vinjas IR!

Nē, es neesmu nikna,bēdīga vai savādāk...
Man vnk tracinā ka saka: '' Es redzēju to TAVU un seko vārds, kas nu vairs točna nav mans...'' jo mans jau irkāds cits.. varbūt labāk man sākt izdot tādu kā savas ''kastas'' ''Privāto Dzīvi''' lai visi beidzot uzzin kas ar ko guļ kādēļ un cik ilgi...
labi, sviests. bišk jau man ir kauns ka es te tā samuļļāju to ko es negribētu lai lasa de-jebkāds kas mani pazīst.
Bet ja reiz nevienam sabiedrība nevajag emocijas, tas es dusmas, prieku, palīdzibu sniegšu baltai lapai cibā.

Pāri visam es mīlu savus favorītus.