odrija p. - Post a comment

ņamm ņamm

mocarella
tiramisu
bizē

bet visgardākais kas cits.


un drīz būšu prom.
vīza brauc pie manis.
gaidu.
ļoti.
nezināmo.
un nedēļu kad iekārtošos krēslā jutīšos kā 9o-tajos Dita Rietuma kad bija kinostudents krievijā.
pilsētā ar ļoti aizdomīgo nosaukumu- domododevo.
nosaukums vien liek domāk ka man būs interesanti.
un tad vēl.
krasnaja plošķed.
un baznīcas.
un ikonas.
svētums.


bagātais ar nabago.
tik ļoti to gribu redzēt.
tik ļoti es negribu vilties.
tik ļoti es negribu ilgoties pēc mājam, kuras man ir te.
nedēļu sev.
savām domām un lūgšanām.
savām idejām.
iedvesmu.
atrast pazaudēto sevi.
vietā kuru liekas ka pazīstu.
bet laikam jau šis būs cits stāsts.
par citu pilsētu.

es laikam ļoti raudātu,
ja sedētu pēterburgas operā un skatītos gulbju ezeru.
es būtu aiz laimes.
aizkustināta.
visvisvisbiezākajā stīgā.

un es nesen spēlēju vijoli.
renesanses laika skaņdarbus kopā ar 12stīgu ģitāru.
klausītāji ar mani lepojās.

un es zinu ka trauksme partransformēsies mierā.
drīz.