Nepārvarams nogurums mani neatstāj. Man nevajag svētkus. Šie nav mani svētki. Patiesībā es nevienam negribu neko dāvināt. Un negribu neko saņemt. Tā pat katrs sev sadabūs ko gribēs, vai varbūt arī neko negrib, arī izlikties negrib. Esmu pārguris no visas satraukšanās un pienākumiem. Tā pat arī mani reiz vienā vai vairākos gabalos ieliks zilā maisā un tad sadedzinās. Ko nu tur vairs.
4 comments | Leave a comment