Šodien brīnumainā kārtā pasniedzēju labvēlības dēļ pabeidzu ceturto no pieciem semestriem koledžā. Tas, protams, ir lieliski, bet viena cita lieta mani pārsteidza.
Šajā semestrī bija vairāki reāli stulbi priekšmeti. OK, subjektīvi priekš manis stulbi, piemēram, psiholoģija un ekonomika. Un tajos bija jātaisa visādi darbi, it īpaši ekonomikā, fūj. Bija visai grūti to visu izmocīt, pat ne slinkuma ziņā grūti, bet bija grūti tos piespiest sevi pat fiziski darīt. Nomāktības mākonis pār mani vilkās sazin cik ilgi pirms sesijas, tos darbus taisīt knapi saņēmos pirms sesijas, tie mani nomāca visu sesiju un šodien jau nedēļu pēc sesijas beidzot esmu iesniedzis, nu, ne visu, bet vērtējumu (cik nu labu) dabujis visur. Vismaz pēdējo mēnesi nebija prieka ari darīt neko citu. Un šodien, nu, nezinu, pēkšņi viss ir OK, atkal ir motivācija turpināt kaut kādus savus projektus, kaut ko lāpīt, darīt, pat komunicēt. Un tā pēkšņi. Ahh, nez kā dēļ tā, cilvēks ir tik interesants, es to nesapratīšu nekad, jo psiholoģijā dabuju 5.