katodstars ([info]katodstars) wrote on March 12th, 2016 at 12:54 am
Ne īpaši sen pēcpusdienā aizgāju uz lekcijām un sapratu, ka, bāc, pareizi, pirmās lekcijas jau nav. Biju domājis pasēdēt uz Dominas jumta ar alu gaidot lekciju, bet pirms tam piezvanīju netālu dzīvojošam paziņam, kuram vajadzēja atdot kaut kādu sīkumu, kurš mašīnā mētājās. Kā izrādījās, viņš nebija uz vietas mājās, bet bija netālu pie sava paziņas - prikolīga, veca skaņotāja, kuram palīdzēja strādāt viņa jau sazin cik desmitus gadu apdzīvotajā skaņotāja telpā. Precīzāk sakot gan - tajā brīdī viņi kāva nost skaņu pulti. Metrus divus platu, savus 30 gadus vecu skaņu pulti pie kura šis skaņotājs bija nostrādājis gadus, nu, nez, 30. Ieraugot grautiņā pārvērsto skaņotāja telpu uz brīdi apstulbu un tad man paskaidroja - nu, mums te viss jāizvāc, ja nu kas, mums te būs "garage sale" ar visādu hlamu, ja gribi, vari ska'tit kas patīk un nosaukt cenu. Tad sapratu, ka nebūšu ne uz otro, ne arī citām lekcijām, tā vietā klausoties lekcijas par skaņu tehniku un vecajiem laikiem.
Interesnti bija uzzināt, ka skaņu (un kino) lentas tiek ražotas nevis kā lenta, bet gan kā plats "palags" vajadzīgajā lentas garumā (līdz pat kilometram), kurš pēc tam tiek sagriezts pa strēmelēm un satīts uz spolēm kā jau gatavā lenta. Padomju laikos esot bijis ļoti grūti dabūt lentas, it īpaši jaunas. Stāstīja, ka reiz kaut kur brīnumaini dabujis vairākas kastes ar jaunām lentām, bet tad sparatis, ka rakstot peld līmenis, aizvedis radio cilvēkiem, bet tie pamanījuši un nosmējušies, ka tās taču viņu norakstītās brāķainās lentas. Stāstīja kā Padomjlaikā lielajam radiopirātam Lapinskim (Latvijas pēdējā dzīvā AM radio uzturētājam) esot palīdzējuši kopēt ierakstus kasetēs un lentēs lai pēc tam tos pārdotu. Stastīja kā lentu deficīta dēļ priekš ierakstiem ņēmuši vecas lentas no neredzīgo pansionāta, kurās esot bijušas sarakstītas "audiogrāmatas" neredzīgajiem cilvēkiem un tad tajās rakstījuši ierakstus. No tā laika palikušās lentas dabuju sakraut četros lielos miskastes maisos un aizvedu čomam - mūziķim, kurš bija starā, ka būs materiāls no kā atlasīt lietas ierunātus gabalus priekš mūzikas. Pārskatot kaudzē sakrauto hlamu pamanīju Лель - РЦ skaņas efektu, kuru arī dabūju ievilkt nāsī ar norunu, ka savedīšu kārtībā. Salasīju vēl šādus tādus sīkumus ar stāstu - glītu mikrofonu, pie kura runājis arī LPSR ģenerālsekretārs Augusts Voss, dažas puscollīgās magnētiskās lentas, kripatu no lielās skaņu pults. Pa stūriem bija sakasāms aplasīts māstermaģis Mechlabor STM-610, bet nu ehh, lai paliek, tā pat man par daudz jau ir atjaunojamo aparātu uz kakla.
Kad gribēju no viņiem nopirkt pajauktās pults goniometru, to nedabūju, bet ar manu jautājumu pietika lai noklausītos vēl vienu interesantu lekciju par lenšu magnetofonu regulēšanu. "Palaižot no pareizi ierakstītas testa lentas kalibrētu signālu, uz abiem skaņas kanāliem signālam jābūt vinādam, attiecīgi, goniometram ir jārāda glīta vertikāla svītriņa. Bet ja šī svītriņa sāk vērties vaļā kā veca peža, tad ir skaidrs, ka kaut kur rodas fāzu nobīde un ir jāregulē paša magnetofona galva vai kāds no skaņas kanāliem". Tā jau ir, izstāsti jaunietim saprotamā valodā, to tad arī atcerēsies, hehe.
--
Tur vienā brīdī uz abiem stāstniekiem sāka tik glīti spīdēt saule, tā kā filmās, kad rāda vecus viedus cilvēkus. Tas nu bija viens no brīžiem, kuros gribētos lai varētu pilnīgi nevienam nezinot uztaisīt bildi un ielikt to kādā savā nevienam nezināmo bildīžu mapītē.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.