Ja man The Gaslamp Killer uzstāšanās laikā (arī pēc visiem pārējiem, SRKP, Mike Slott, Brokenchord un pat Machinedrum) pavaicātu, vai vēlos ieķīlāt visus savus assets, ņemt akadēmisko un pavadīt laiku braukājot pa šādiem koncertiem un eventuāli pārvākties uz LA, es padotos šim kārdinājumam un teiktu stabilu jā.

Lūk, uzturēšanās visādu elektroniskās mūzikas mobsteru sabiedrībā, trīs dienas klaiņojot apkārt kopā ar citiem zombijveidīgajiem, kas slāj no skatuves uz skatuvi, pievilkdamies bītiem kā svaigai gaļai, lūk, šāda nodarbe kopā ar grandiozu beigu blīkšķi, kurā savienojas gan neaptverami svaigi bīti, gan vj brīnumi uz tādas padomju laiku betona arēnas sienām, tas viss rada milzīgu iekāri pateikt - netaisnības un sliktās lietas es tāpat nesalabošu - es gribu nokaitināt visus ar savu nederīgumu un kļūt par mākslinieku, māt. bet daudzveidība ir dzīves sāls, tādēļ nevajag nevienu plinti mest krūmos un beidzot jāsāk nodarboties ar dual wielding.