Sapņot sāku tikai tad, kad atgriezos no akadēmiskās dzīves personīgā pagrimuma uz mājām, pie lolojošās un sargājošās māju gultas. Regulāri izspēlēju garus zombiju filmu sižetus, tie pārsvarā notiek Londonā, un nesen pabiju Visuma kara muzejā ar milzīgām Death Star paliekām un nacistu figūrām, kas attēlotas pie lieliem galdiem, plānojot uzbrukumus sabiedrotajiem precīzi kā agrāk. Foršajā periodā esmu sākusi arī brainstormot idejas pirms iemigšanas, man jau bija sācis likties, ka tāds fenomens ir self-help un kreativitātes celšanas grāmatu radīts mīts. Nesen piemēram pirms miega stāvoklī pie manis atnāca brokastu pārslu bļodiņas ar zaķu ausīm, ar nepacietību gaidu nākamos izgudrojumus.

Bet pats labākais notiek pēdējās nedēļas laikā: sapņos pārguļu ar meitenēm, pret kurām esmu izjutusi spēcīgu greizsirdību. Grūti saprast, vai šādā veidā es viņas pieņemu, no viņām atvados, izrādu savu agresiju vienkārši seksuālā veidā (maz ticams, jo sakari ir rotaļīgi un jauki) vai arī es patiesībā izrādu slēptu, drudžaini iegūtu patiku pret saviem greizsirdbas objektiem. Varbūt es kaut kur dziļi iekšā esmu tāds pusaudžu zēns, kurš beidzot ir pārgulējis ar savu fantāziju galveno varoni (varoņiem) un var beidzot beigt obsesīvi pirms gulētiešanas domāt par seksu ar šo būtni un tā vietā pievērsties kam produktīvākam.