Šobrīd mani interesē pavisam citas lietas nekā man likās, ka man interesē. Es esmu tagad jau garām tai epifānijai, kurā sapratu, ka negribu dzīvot pēc kaut kādiem abstraktiem un racionāliem principiem, kādus būtu izvirzījis Kants 18. gs., bet gan vēlos ņemt vērā 21. gs psiholoģiju un savas individuālās vēlmes un darīt tādas lietas, kas sagādā man prieku un baudu. Būtībā tā ir milzīgā pievēršanās estētiskajam elementam. Un kaut kādā mērā arī paštēla veidošanai.

Man, piemēram, patīk domāt par šādām lietām.

Es šobrīd dzīvoju visjaukākajā studenšu mājiņā vispār. Mums viss ir tīrs, kārtīgs, gaumīgs, ar glītiem akcentiem (melni pulksteņi un puķu gleznas). Šeit ir burvīgi zila mazu flīzīšu grīda, man ir jaukas krāsainas kastītes istabā, baltā ķieģeļu siena, uz kuras ir akcentēta melnā lampa, man ir manas fotogrāfijas no vasaras.

Vēl es dzīvoju tādā pilnīgā suburbia miera ostā. Vienīgais kādus 100 metrus tālāk, pie Shell benzīntanka, ir tāds mazs hustling stūrītis ar turku ēdamā bodi, chubbies kebabu, pizza hut, laundrette un vēl šo to. Tur esmu redzējusi tusējam mazu pusaudžu bandas, viņi apmētā viens otru ar frī kartupeļiem un lamājas slengā. Pie mājām man arī ir tāds buržuā sporta klubs, kuru es apmeklēju. Tur ir gandrīz visi apkopēji ir poļi, pārējie gan visi ir angļi. Klubu apmeklē studeni, cilvēki gados, muskuļoti vīrieši, resnas sievietes un tievas sievietes, bet ienākot iekšā uzkrītoši par kluba statusu atgādina tāds 30-gadīgas mātes ar daudz bērniem, blondiem matiem, nesen iegūtu īstu iedegumu un tādu runāšanas manieri, kāda ir tikai upper-class mājsaimniecēm.

Vēl mani ļoti iepriecina pie mājām esošais co-operative veikals. Tas ir superīgs supermārkets, jo viņš ir tieši tāds, kā filmā The Mist. Katru reizi, kad ejam uz turieni, man ir maz estētisks orgasms. Vēl man tāds ir, kad braucu ar savu riteni pa šo suburbia. Ļoti patīk arī ceļš uz centru - tur ir glītas gaišu ķieģeļu mājas visur (izņemot divus neglītus benzīntankus), paplata ietve, dažām mājām ir tādas smukas durvis pie pašas ietves un es drusku sajūtos kā Amsterdamā, kad braucu tām garām.

Vēl lieliska lieta ir trusīšu vērošana vēlos vakaros laukumos pie universitātes un sporta kluba. viņu tur ir ļoti daudz.

Es gribētu katru dienu saģērbties skaisti, un lai mana istaba ir skaista. Šodien man iepatikās tas, kā izskatās daudzās grāmatas uz palodzes, radīja omulīgu, mājas bibliotēkas sajūtu.

Citādi mācīties ir grūti, negibās, slinkoju, lai gan viss jau būtu ļoti, ļoti jāsarauj. GRE tomēr nevajadzētu nopūdelēt.