Lai sasniegtu stāvokli, kurā ir iespējams

1. gan saglabāt kūku, gan ēst kūku ,
2. justies tā it kā tev priekšā stieptos stāvgrūdām krāsainu iespēju avotiņu,
3. just asinritē reālu konfidencī;

ir nepieciešams

4. iziet no savas komfortablās dīvāna zoniņas un b** SĀKT DARĪT TO KO TU JAU SEN GRIBĒJI, kuce. ^^

Paskaidrojumi:

1. saglabāt un ēst kūku reizē varētu šādās situācijās - ja tu vēlies būt biznesa vīrietis, bet tev, piemēram, ļoti gribas arī tamborēt tējas paliktnīšus. Vai arī ja tev patīk dzīvot netīrās vecpuiša vardes dzīvesveidu un tajā pašā laikā kādreiz būt seksīgam sirdsāķītim. Vai arī, ja tev patīk pavadīt dienas nedaudz slinki taustoties internetos, bet dziļi sirdī tev rūp lieli intelektuāli jautājumi, kuriem tu pievērsties reāli gribi tikai ierobežotā laika posmā vai vispār tikai tad, ka interneti aiziet gulēt. Visās šajās situācijās, manuprāt, ir muļķīgi ņemt urbānu vai oksfordas vārdnīcu nopietni - viņas visas teiktu, ka ar kūkām ir tā, ka nevar viņu paturēt, bet reizē ēst, un jums ir jāiemācās, ka var būt tikai Tik labi un visu nevar dabūt. Viņas teiktu: mīļais biznesa vīrieti, ja tu pavadīsi vakarus tamborējot sūda tējas paliktnīšus, tev nebūs laika sekot līdzi akciju cenām un tu nekad neuzkāpsi pa panākumu kāpnēm. Vecpuiša vardei viņas vienkārši pateiktu, ka tu esi pretīgs un tevi nekad nevajadzētu laist klāt otram dzimumam. Un interneta mīļotājam, kuram ir tā slēptā kāre uz intelektuālām tēmām, viņas teiktu, ka viņš ir nožēlojams fake pseido-intelektuālis un internetos sēžot viņš nekad neuzzinās patiesos intelektuālās domas dziļumus.

priekš manis šorīt, tā forši tusējot trusikos ar kafijas krūzi, jāņogām, jonwayne un maniem mīļākajiem viršiem uz galda, tātad priekš manis gan saglabāt kūku, gan ēst kūku nozīmē just lielisku harmoniju esot gan pilnīgi vienai un neatkarīgai savā domas lidojumā, gan just sevī mīlošo gulbi un uzticīgo dūjiņu.

2. un 3. saprotami pēc tam, kad ir izprasts 4.

4. sajūta, ka nekad nav iespējams nr.1 liek neļaut sev izkāpt no dīvāna, pavadīt mēnešus un gadus domājot, ka tādam cilvēkam kā es jau nav paredzētas lietas x, y, z, jo es spēju darīt tikai a, b, c. Šāda domāšana rada konstantu nelaimīgumiņu, lai gan ir citas loti daudz laimīgas lietiņas. Nu lūk, bet tad, kad sev neizskaidrojamu procesu rezultātā, izdodas pamēģināt x vai y, tad tas shit that goes down is too crazy to comprehend!! Tajā brīdī parādāš 2. un 3., lai gan visu laiku tavā prātā ir mājojis misters sliktais-pašvērtējums un misis ak-mani-pienākumi

šorīt man šķiet ACĪMREDZAMI muļķīgi viss bulšitiņš ar slikto pašvērtējumu un pretīgo pienākumu miglas mākoni ir nomainījuši krāsainie iespēju strautiņi. man ir jāuzraksta epasts par depozītu? es to izdarīšu un vēl pateikšu, ko es domāju par viņu slow ass servisu. man ar milzīgu novēlošanos ir jāsāk meklēt raksti esejām, fuk!, tā taču ir milzīga iespēja ielikt sejā maniem pasniedzējiem visu manu potenciālu un gudrībiņu.