|
[23 Sep 2004|11:17pm] |
|
Puskrēsla. Es un Konvalda parks. Tik pazīstams, iemīļots un tuvs. Tik daudz pārdomu tas noslēpumā tur. Pieņem ikreiz kad nāku, uzklausa nepārtraucot. Aizpēkšķ pīles kanālā, aizriteņo bērni uz skrituļdēļiem un tas top mans. Tikai un vienīgi mans. Vēl šo nakti.
|
|