Manī ir piedzīvojumu meklējošais bērns.

Šis būs bilžu ieraksts. Nepārmet man

Es gribu doties.
Prom.
Vienkārši uzdrīkstoties. Un tā, lai nonāku dīvainās vietās, kā pagājušovasar riteņojot gar Igauniju.
Mazas ielu kafeinīcas, kamēr apkārt gāž lietus, baznīcas uz ceļu un neparastas ģimenes.
Vai daļa no stopēšanas uz tatriem - interesanti cilvēki pa ceļam, savādākas pilsētas.
?
Godīgi sakot, laikam tomēr par Igauniju vairāk spēcīgu atmiņu. Iespējams tādēļ ka vasara.
Ko izdomāšu tagad nezinu. Bet vajag.

Atcerējos pagājušā gada neziņu



Un šis vienkārši mazliet Līvai par prieku. viss ko varēju no laternām iedomāties