Šodien, sēžot/runājot ar ģimeni un krustmeitu pamanīju fonā TV raidījumu par zemūdens radībām.

Tāda rosība, pārpinība, cīņa par izdzīvošanu. Noteikti nav pat laika iedomāties, ka pastavētu vēl kāda pasaule. Pārāk aizņemti savā skrējienā. Cik viegli arī mums līdzīgā stāvoklī ieslīgt. Un cik baidos tur ieslīgt aizbraucot.

Lasu Buiķi un atkal pārdomas par masu brīvprātīgu izvēli nedomāt, nespriest, nemeklēt. Tikai darboties sistēmā