Esmu atpakaļ.

Gan no Ungārijas apmaiņas, gan emocionāli. Nezinu ko tas nozīmē, vai kā izpaužas, bet mamma vakar minēja, ka esmu atgriezusies savādāka.

Nezinu, pati tā nejūtos, bet zinu tikai to, ka drīzāk esmu nevis savādāka, bet atpakaļ tāda, kāda biju pēc Spānijas.

Laikam atguvu to spēku, kuru biju iztērējusi.

Kā arī nekad vēl nebiju tā gleznošanu izbaudījusi. Laikam tur apgūtā murālā gleznosāna nostrādā.

Vai vienkārši lielāka brīvība.

Un liekas, arī cilvēkus uztveru vieglāk. Nezinu kapēc. varbūt dēļ pārsteidzoši tuvās latviešu grupas, vai dēļ tiem tik līdzīgajiem indivīdiem, ko satiku.

Nav jau svarīgi, cik esmu mainījusies, esmu - neesmu. Vienkārši tas uzlādējums no piedzīvotajiem maģiskajiem momentiem.

Brīva dejošana un otru cilvēku enerģiju iepazīšana. Cik pārsteidzoši aizraujoši ir būt tam cilvēkam, kurš vada kādu tumsā. Jā, atrast veidus kā otram cilvēkam sajust/parādīt pasauli, kas tevi fascinē.

Ugunskurs, aplis un dziedāšana, kā arī noslēguma pasākums ar ūdens liešanu uzkarsētā parafīnā - radot uguns maģiju un sadedzinot visu lieko.

Kas iesākas jau ar rīta braucienu vilcienā un Edija uzdevumu sastādīt sarakstu. Ekskursija caur pilsētu, kas noslēdzas ar Latviešu grupas apņēmību gaidīt pirmo rīta vilcienu.

vairāk kā 4-5 stundas pavadītas vienā no augstākajiem Budapeštas punktiem, uz pils ieskaujošā aizsargmūra skata torņos. Moments, kad caur jūsu sarunām, nepamanāt kā pēkšņi visi tūristi ir pazuduši. Tur esat tikai jūs, un Jūs esat visi kopā. katrs pastāstot sāpīgākās daļas. Moments, kad kāds jums atklāj kā viņa mātes nāvi bērnībā nodzeroties pie draugiem un kā pēc tam ome nomirusi no ielaista vēža. Spēcīgi. Un reizē savādi. Kā cilvēks ar garīgu atpalicību, varēja būt pats optimistiskākais un savāktākais visā mūsu grupā. Jā, kopš tā brīža, kad meitenes viņu apskāvām un Edijs atnāca no muguras mūs visus aptvert ar savām milzu lāča rokām mēs bijām grupa.

Strīds ar Ediju

par sevis neasociēšanu ar prātu, par Ego un komunikācijas iemesliem. Ar secinājumu, ka tava brīvība ir jebkad, kad apzinies, ka vari izdarīt abas no izvēlēm. Kad apzinies, ka vari gan runāt, gan nerunāt, nevis veinkārši laid visu no sevis ārā.

Rekas vadītā nodarbība meitenēm. Pilnīga brīvība, uzdrīkstēšanās un pieņemšana. Un Vadītāja pārsteigtā sejas izteiksme ienākot telpā.

Sākot no izkāpšanas lidostā, kad saprotam, ka līdz nākamajam lidojumam ir jāgaida nākamais rīts, un jāizklaidējas pašiem, jo plāna nav. Tā mēs nevis devāmies atklāt Prāgu, bet ļāvāmies Prāgai atklāties mūsu priekšā. Visā krāšņumā un nakts burvībā, kad Pilnmēnesim atspīdot, no bērnu laukuma kanālmalā lūkojāmies ūdenī uz krāsainām laiviņām, izgaismotu tiltu un simfonisko operas priekšnesumu pretējā krastā, ko vēlāk papildināja negaidīta uguņošana. un kad milzu cilvēku pūlis, kas bija ieņēmis lielo akmens tiltu un blakus esošos soliņus, pazuda - tad ļāvāmies izklaidēm bērna laukumā, daudz griešanās, smiekli. Vēlākā pastaigā apmeklējām vēl citus dārzus, ēkas un vienā no augstākajiem punkteim apsveicām Ediju vārdadienā. kam sekoja Prāgas Alus bārs, kur slēpāmies no aukstuma dejojot, kamēr Edijs pat skanot skaļai klubu mūzikai bija spējīgs aizmigt. Smieklīga svētdienas nakts un pirmais - Cosmopolitans.

trijos pa nakti pusotru stunda gara pastaiga atpakaļ uz autobusu, kamēr tevi ved aiz elkoņiem, jo tu redz mēs aizmigt stāvus, kamēr citi skatās karti, vai arī vienkārši pusguļus ejot redzi uz ielām neesošas lietas un cilvēkus - čigānus un puisi, kurš ģuļ un labo mašīnu. interesanti.

Un tagad enerģija, lai rīkotos, savāda sajūta - kad gribas dzīvot. paldies Tētim

PS. Iegādājos Chyawanprasha enerģijai. tagad jāiet to likt lietā frīk-riteņbraucienā un rīt rumulēšanās pasākumā.

mīļojieni un attā.

(wuhū pieteicos Saas)