Atbildot uz vēstuli , atcerējos seno teicienu par to, ka nakts tumšākais brīdis ir pirms saullēkta.

Cerams Tētis tiešāms saprot kas un kāpēc, savādak pašai paliks drīz bail par sevi.

Mamma teica, ka varbūt man vajagot vairāk konsultāijas pie psihologa nekā viņai.

Ritenis izrādās ir foršāks par skriešanu, jāpaspēj kaudze pilnu lietu šai lieldienu nedēļas nogalē, drīz jabeidz darbs,bet neesmu pat valodas kursus sākusi.

Zini kā - iedvesma un spēka arī nav.

Sasodīti šogad gribās noticēt, ka ir iespējams arī kopā ar Viņu augšāmcelties,

Bet šis ir kas fantastisks