Sviniet šo dienu!
Jā, šodien tāda svinamas dienas noskaņa.Nezinu pat kā to izskaidrot.
Pēc nakts pavadītas palīdzot biznesa plānu rakstot jau biju sevi nolēmusi nomocītai neciešamībai
(precīzāk izlienot no gūltas tam nolēmu ik vienu cilvēku, kam diemžēl mani šodien būs jāsatiek).
Bet stumjot riteni ārā pa durvīm man caur austiņām tika iedots vārdos ietverts stimuls -
"Neraudi, nemocies dzīve ir viena.
Dzīvo to brīvi ar prieku."
Un kaut kur pēkšņi domas par dzīves svinēšanu. Un par muļķiem, kas to nesvin. Viņa ir viena. Viņa ir tagad.
un tad emocijas spēriens no brauciena ar riteņa. Un tad sapratu ka šodien tā justies ir dīvaini.
Bet viss iestājās savās vietās, kad sākās gleznošana un manas vīnogas izskatījās pēc, labi nekā pat neizskatījās.
Un tad es pateicu, ka man pofig, ka nesanāk. Ka ja neizdodas, tad nozīmē, ka es to tiešām daru tādēļ, ka es to gribu, nevis tāpēc,ka sanāk.
Jā. Un tad nezinu kas īsti notika - vai nu sāka sanākt, jo parādījās priecīte, vai arī parādījās priecīte, jo sāka sanākt.
Jā un vispār nezinu, liekas jau ka tik pozitīvus ierakstus klabē ievietot ir kaut kā pretlikumīgi,
bet kaut kā jātgādina pašiem sev tā dzīves svinēšana.
Šodien gan tas sanāk tā visnotaļ dabīgi, jo šodien ir četrdesmitgadnieces, jebšu divreiz pa divdesmit.
Bet pat tas vai glī sērijas noskatīšanās nespēs izskaidrot kāpēc gleznojot vai strādājot un sēžot mans ķermenis grib dejot bez manas atļaujas sniegšanas.
Un sveiciens diviem zvēriem un īpašs atgādinājums, lai atceras svinēt dzīvi. tā vienkārši. tā pa īstam..
weird
