mmmmm, vakar saēdos odziņas..tas bija vareni. tās ar savu garšu un smaržu ievilka mani vienkārši ideālā pasaulē, gribās atgriesties tur, bet varbū tomēr labāk nēēēē..

vēl šorīt sapņoju, ka esmu pludmalē kopā ar cilvēku ar kuru neesmu kopā vairs. bija vienkārši burvīgi. tā gulēt viņam blakus un ne par ko nedomāt, sajust viņa plaukstu savā un nodoties kopīgiem nomoda sapņiem sapnī..

Bet vai realitātē tā būtu?

āāāāāāāā, man vienkārši neiet...jau kuro dienu jūtos nelabi, pavisam nelabi. kaut kā nedaudz nomācoši.. uzdevu sev jautājumu- no kā es baidos?

atbilde: no sevis. no tā, ka es sev neļaušu būt laimīgai..skumīgi, ka es savu laimi dzenu prom..

...kaut kāds sūds man galvā iekāpis...

šī bija viena no retajām dienām, kad piecēlos laicīgi un paveicu visu, ko biju ieplānojusi. piecēlos un devos uz tirdziņu iepirkt dārzeņus no vietējiem zemniekiem, tad uz veikalu pēc vistas filejas, un tad taisīju pusdienas- "Rīsi manā un citu gaumē". sanāca kā vienmēr baigi labi. ami arī ieradās uz ēšanu un teica, ka bija labs. tāpēc domāju, ka es būšu laba sieva, KURŠ MANI PRECĒS?

vakar bija dīvaina diena..visi draugi bija tādā nedaudz neparastā noskaņojumā(lai neteiktu vairāk)..beigās tas pielipa arī man un vakarā es devos mājās ar bruģa kluci somā, ko biju aizņēmusies no taciņu veidotājiem pilsētas centrā..vai nav nedaudz jocīgi??

Divas acis ,

kas atveras pasaulei,

atveras sirdī..