Viduszemes hronikas

Chen šodien atsūta man WeChat (populārākais saziņas veids šeit) ziņu - vai es esmu brīva un vai varu nonākt lejā, viņa gribot man kaut ko iedot. Nokāpju lejā un viņa man pasniedz divas paciņas plāksteru. Ja nu gadījumā es netīšām sagriežos vai kaut kas cits notiek, lai ar mani viss būtu kārtībā. :)))

Vakar laikam kaut kādas nedaudz iznīcinošas tieksmes vai arī sāku pierast, ka nezinu valodu un es tur neko uz knipja uzsitienu nevaru padarīt - recepcijā pasūtīju ūdeni, aizgāju uz bankomātu, tiku galā bez problēmām (sapratu, kā ieslēgt angļu valodu, tāpēc), aizgāju uz vienu veikalu, kur ar zīmēm, galvas māšanu un 'paldies' izrunājos ar divām pārdevējām un kasieri, aizgāju uz vēl vienu veikalu, nopirku klades, lai var veltīt vienu tikai un vienīgi latviešu valodas nodarbību plāniem un aizgāju uz vēl vienu veikalu pēc sausajām brokastīm, kas te ir deficīts. Es labprātāk, protams, ēstu musli ar banānu un jogurtu kā mājās, bet te tāda mušļa nav. Vismaz šobrīd man šķiet, ka nav. :D Tāpat es šeit neesmu atradusi dezodorantu (varbūt arī slikti meklēju vai arī nav manā nomalē), toties cik te ir cepumu un tamlīdzīgu našķu. :O Mēnesi, ja ne pat pusi semestra varētu katru dienu ēst kaut ko citu.