Trešā diena: turpinājums.
Labi, taisnības labad jāsaka, ka šodien ir jau ceturtā diena - jums ir seši no rīta, bet man jau 11.
Vakar tik tiešām aizbraucu līdzi uz latino ballīti (pirmā reize Pekinas metro, pārsēdāmies no vienas līnijas uz otru un no otras uz trešo - metro agrāk man iedvesa bailes, bet tagad izskatījās pilnīgi loģiski un saprotami UN dublēts viss angliski) un Pekinas centrā uz viesnīcas jumta terases(piedodiet atvainojiet par bilžu kvalitāti - telefons un tumsa) dejoju gan salsu, gan bačatu, gan kizombu. Ķīnieši visas šīs dejas dejo, viņiem ļoti labi sanāk, tikai salsa gan LA stils, par laimi, viens no manas jauniegūtās baltkrievu draudzenes draugiem labprātāk dejoja Kubas salsu un pie dažām dziesmām to pat varēja padejot. Man no kurpēm esot redzams, ka Kubas salsa tuvāka sirdij - kurpes bez papēžiem. :D
Uz mājām mūs aizveda arī manas baltkrievu draudzenes draugs indietis - ar mašīnu pa Pekinas centru, logi vaļā (speciāli man pa tūristu modei), skan mūzika, apkārt augstas mājas un gaismiņas. Šodien gan mans kakls un ausis nav sajūsmā par šādu izpriecu, bet, meeeh, man ir pilnīgi nereālas atmiņas, ko noglabāt atmiņu glabātuvē.
Rīt pirmā nodarbība. Plānā ir mācīt alfabētu un ciparus. Jau sāku uztraukties.
Labi, taisnības labad jāsaka, ka šodien ir jau ceturtā diena - jums ir seši no rīta, bet man jau 11.
Vakar tik tiešām aizbraucu līdzi uz latino ballīti (pirmā reize Pekinas metro, pārsēdāmies no vienas līnijas uz otru un no otras uz trešo - metro agrāk man iedvesa bailes, bet tagad izskatījās pilnīgi loģiski un saprotami UN dublēts viss angliski) un Pekinas centrā uz viesnīcas jumta terases(piedodiet atvainojiet par bilžu kvalitāti - telefons un tumsa) dejoju gan salsu, gan bačatu, gan kizombu. Ķīnieši visas šīs dejas dejo, viņiem ļoti labi sanāk, tikai salsa gan LA stils, par laimi, viens no manas jauniegūtās baltkrievu draudzenes draugiem labprātāk dejoja Kubas salsu un pie dažām dziesmām to pat varēja padejot. Man no kurpēm esot redzams, ka Kubas salsa tuvāka sirdij - kurpes bez papēžiem. :D
Uz mājām mūs aizveda arī manas baltkrievu draudzenes draugs indietis - ar mašīnu pa Pekinas centru, logi vaļā (speciāli man pa tūristu modei), skan mūzika, apkārt augstas mājas un gaismiņas. Šodien gan mans kakls un ausis nav sajūsmā par šādu izpriecu, bet, meeeh, man ir pilnīgi nereālas atmiņas, ko noglabāt atmiņu glabātuvē.
Rīt pirmā nodarbība. Plānā ir mācīt alfabētu un ciparus. Jau sāku uztraukties.