| Amerikāņu dievi |
[22. Feb 2007|17:27] |
Hugo, Nebulas, Brema Stokera, kā arī žurnāla Locus labākā romāna balva par vienu darbu - nudien neslikts sasniegums, un, liekas, Nīls Geimens ar savu romānu "Amerikāņu dievi" (American Gods, 2001) ir vienīgais, kam tas līdz šim izdevies. Grūti spriest, vai darbs patiešām ir tik izcils vai arī šāds balvu birums ir nedaudz nejaušs, taču romāns nenoliedzami ir gana interesants un aizraujošs (par asa sižeta fantasy gan to negribētos saukt), kā arī gana savdabīgs.
Pirmkārt, visnotaļ oriģināla pasaules koncepcija. Tā kā Ameriku apdzīvojušas neskaitāmas rases un tautas, tajā eksistē arī visi to dievi - ja vien nav gājuši bojā. Un līdzās dieviem iz klasiskām mitoloģijām mitinās arī jaunie - interneta, lidmašīnu, televīzijas u.c. - dievi. Kā, iespējams, var nojaust, abu šo grupu attiecības nav pārāk labas. Tā teikt, paaudžu konflikts. Otrkārt, teksts pasniegts fantāzijas literatūrai visai neraksturīgā postmodernā stilā, autoram nekautrējoties nedz no slenga (anglis raksta amerikāņu valodā), nedz no vienkāršrunas u.tml. Valodas un lakoniskā stila ziņā "Amerikāņu dievi" lasot nedaudz asociējās ar Palanjuka darbiem; Geimens gan ir maķenīt "klasiskāks" un brīžiem arī poētiskāks. Treškārt, jāuzteic arī veiksmīgi veidots sižets: lai gan dažas lietas ir paredzamas un uzminamas, lasītāju tomēr sagaida gana daudz spēcīgu, turklāt loģisku un pārliecinošu pārsteigumu un negaidītu pavērsienu. Ceturtkārt, romānam raksturīga fantāzijas literatūrai neparasti plaša emocionālā modalitāte: no dažnedažāda tipa komikas līdz īstenam dramatiskumam un nežēlībai, pa ceļam nevairoties arī no visai asas ironijas un satīras. Rezultātā romāns daudz vairāk radniecīgs mūsdienu postmodernisma literatūrai nekā "klasiskajai" fantāzijai (Tolkīns, Le Gvina un visi pārējie), bet tā patiešām ir atsvaidzinoša un patīkama pārmaiņa.
Pagaidām "Amerikāņu dievi" ir vienīgais Geimena romāns, ko esmu lasījis. Latviski, starp citu, izdots Neverwhere, savukārt "Amerikāņu dievu" pasaulē notiek romāna Anansi Boys un stāsta Monarch of the Glen darbība - laikam nāksies palasīt arī vismaz šos divus pēdējos darbus.
|
|
|
| Daile |
[22. Feb 2007|21:45] |
Cik stulbs var būt grāmatas vāks? Vācieši, izdodot Zelazniju, pacentušies. Ak, Oberona nelaimīgā roka... Jautājums: tas ir vēl pirms vai jau pēc? Kontrastam: igauņi neatpaliek - "Vienradža zīme". Vienkārši burvīgi.
Vairāk var atrast te. |
|
|
