| Deloveja kundze |
3. Nov 2006|14:50 |
Ko tur liegties - Vulfas "Deloveja kundze" līdz šim lasīta nebija. Pirms vairākiem gadiem biju iesācis, bet tālāk par kādām trim četrām lappusēm netiku. Nevilka un garlaikoja.
Nesen saņēmos pieķerties "Deloveja kundzei" klāt vēlreiz, un, pārvarējis pirmās lappuses, nedaudz izbrīnīts atskārtu, ka teksts mani piesaistījis un vaļā laist negrasās un es ar patiesu baudu izgaršoju teju vai katru teikumu un vārdu - lai gan man ir aizdomas, ka ar tulkojumu nebūt ne viss ir kārtībā (slinkums gan salīdzināt), un vilks viņu zina, vai šis tulkojums vispār redzējis korektoru un redaktoru.
Apziņas plūsma "Deloveja kundzē" ir daudz apvaldītāka un "literārāka" nekā, piemēram, Džoisa "Ulisā", attiecīgi tā arī mazāk nogurdina un nevienā brīdī - vismaz manā gadījumā - negarlaiko, lai gan "Deloveja kundzē" gandrīz "nekas nenotiek" (es, protams, pārspīlēju), pamatā dinamiku tekstam piešķir nemitīgā vēstījuma skatpunktu maiņa. Teksts, starp citu, ir ļoti tēlains, taču Vulfa neiebrauc salkanības un pārmērīgas samākslotības grāvī - gluži otrādi, tēlainība "Deloveja kundzē" īstenota augstā jo augstā līmenī un nudien ir ļoti, ļoti baudāma.
Vārdu sakot - sasodīti lieliska grāmata. |
|