[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
kartupelis68's LiveJournal:
| Tuesday, June 27th, 2023 | |
| 9:12 pm | Aizbraucām uz jūru, tur nebija neviena cilvēka, noģērbāmies kaili un gājām peldēt. |
| Thursday, January 19th, 2023 | |
| 9:58 pm | Man ir doma, ka apnicis visādi justies. Apnicis, ka smadzenēs kaut kas nepareizi attīstījies. Apnicis satraukties par to kā sajūtos. Apnicis nezināt iemeslu kāpēc šad tad jūtos slikti. Apnicis nesaprast kāpēc es tik slikti panesu negatīvas emocijas. Es gribu vienkārši lasīt grāmatu vai skatīties filmu. |
| Sunday, November 20th, 2022 | |
| 9:14 pm | Lasīju priekšā grāmatu un viņš nesaprata nevienu no metaforām, kas tur bija. Spēlēju Tales of Arabian nights, man ļoti patika. Satiekoties ar vecajiem draugiem nesaprotu kā agrāk katru dienu ar viņiem varēju komunicēt. Biju uz tizlu randiņu. |
| Wednesday, October 19th, 2022 | |
| 5:54 pm | Manas bailes no atraidījuma sāpīguma pamatīgi bojā ilgtermiņa attiecības. Pie mazākās trauksmes ātrāk aizbēgt un būt drošībā. Kādam tā ir parasta lieta, bet man - verdošs ūdens. Izskatās, ka tas skar visas dzīves jomas. Un redzu, ka tomēr nespēju risināt problēmsituācijas, ja tās skar mani pašu. Būs jāiepazīstas tuvāk, kur tas ir radies, jo man jau ir līdz kaklam. |
| Friday, August 26th, 2022 | |
| 5:20 pm | Gribēju satikties ar savu draugu, lai pārrunātu dažas lietas, kas man nepatīk. Bet arī to nevar, jo neesot laika, jāguļ. Tāpēc izrunājam visu pa telefonu, lai mani nav jāredz vaigā. Tā vietā, lai risinātu un veidotu komunikāciju, viņš atbildēja: "nu, mums vienkārši nesanāk, un, nē, es negribu šo turpināt". Paskaidrojums esot visbūtiskākais: "mums nav kopīgas intereses". Var taču pateikt, tu man nepatīc, beidz censties, es negribu ar tevi draudzēties, nevis tincināt un vilkt ap pirkstu tik ilgi, saukt par nejēdzīgu un "tu neko nesaproti". Bet galvenais ir tas, ka beidzot ir dabūta jēdzīga atbilde. |
| Sunday, August 7th, 2022 | |
| 7:00 pm | Esmu diezgan skumja. Es nezinu kāpēc jānāk skumjām. Sāk trūkt kāds blakus, tas siltumiņš un mīļums no rīta pamostoties blakus. Ir tā mazliet garlaicīgi. Jāpameklē kas apkārt, bet nu tie boyfriendi ir tik random lieta. Apbrīnoju cilvēkus, kas negrib nevienu blakus. Pirms kāda laika satiku savu bijušo draugu, kurš atkal aizmirsa pajautāt kā man iet un kā es jūtos. Tik ļoti gribēja mani satikt. Bet sapratu, ka tur borderlines. Palasīju internetā, visa tā uzvedības dīvainība sakrita. Vienu dienu atzīstas kvēlākajā mīlā un nākamajā tā itkā nekas nebūtu noticis, nedomājot vairs par mani un viss cauri. Tik īpatnēji, ka vienīgā lieta ko gribēja no manis bija pamocīt ar tekstiņiem, jauki. Andrejsalā lecām ūdenī no tā kuģa, tas bija aizraujoši. Vispār jau enerģija rodas darot vis kaut ko. Mazliet gaidu, kad mans čoms oktobrī pārvāksies uz Antverpeni. Un tad laidīšu ciemos. Brauksim uz Amsterdamu. |
| Thursday, July 14th, 2022 | |
| 3:41 pm | Uzliku gaismu necaurlaidīgus aizkarus, kas beidzot aizsedz gaismu, kas nāk no milzīgajiem trīs logiem un beidzot dzīvei atkal ir jēga un varu izgulēties. Lasu Forbes, lai tiktu līdzi ekonomikai. Metu pie malas čīkstēšanu un meklēju iespējas un risinājumus. Nu labi, šis ir pārāk pozitīvi teikts. Tas īsti nav manā dabā. Izšķīros no drauga, skaisti pie jūras. Viņš drīz brauc prom. Bet mēs paliekam labi draugi, viņam tas sanākot. Dabūju apdegumu un izskatos pēc krabja. |
| Friday, June 17th, 2022 | |
| 3:51 pm | Mazliet sajūta, ka esmu bedrē no kuras nu nekādīgi netieku ārā, esmu iesprūdusi un īsti nekas nemainās. Ir šie mērķi, bet netuvojos, jo sajūta kā haosā, neizdodas sakārtot lietas un nevaru novērot kā virzos uz priekšu. Vai tiešām ir vajadzīga pieņemšana. Es dzīvoju ar meiteni, kurai nav emociju un kura ir tik noslēgta, ka no viņas neko nevar izspiest ārā, un sāku justies pārāk emocionāla. Un ar čali, kurš ir ļoti emocionāls, bet no kura neko nevar saprast un rēķināties. Mans bijušais draugs uzrakstīja, lai palielītos, ka nopircis dzīvokli un tā arī nepajautāja kā man iet. Un patreizējais boyfriends rudenī brauks pavisam prom uz Beļģiju. Par to vēl būtu mazāk domu, ja darbā kāds klausītos ko es saku, nevis visu laiku pretargumentētu. Un katru nedēļu šīs paniskās bailes braukt uz vecāku dāču, kur būs jāklausās, par to kas ir normāls, kas nenormāls, ka neko nedrīkstu. Bet es izvēlos pieņemšanu/bailes, jo vasarā ir tikai 92 dienas un gribu pavadīt viņas sēžot zaļumos. Un tad pierastā lieta, kad stāstot savas sajūtas būtu - "nu uztver to visu vieglāk," "tu pārspīlē", "tu nepareizi domā", kur vajadzētu būt "man ļoti žēl, ka tā jūties." Laikam neko no visa šī pagaidām nevar izmainīt un jāpagaida, kad pāries. Parasti jau pāriet. Vissliktākais ir sākt rīkoties un mēģināt kontrolēt, vienkārši jāpadzīvo šādā samuļļātā periodā un jānogaida. |
| Wednesday, May 11th, 2022 | |
| 9:56 am | Ūdenstornī ir parādījies rēgs. Viņš ir šausmīgi bāls, kā krāsu zaudējis citrons, un sāk raudāt bez saprotama iemesla. Tas nāk un iet, kad grib, un es to nevaru ietekmēt. Tas vienkārši atnāķ un, nemierīgi staigājot, sanes ūdenstornī asaru spaiņus. |
| Sunday, February 13th, 2022 | |
| 9:45 pm | Lai ko es arī jaunu nopirktu vienmēr izskatos pēc hipstera. Mēģinu izvēlēties ko dāmīgāku vai elegantāku, bet atkal hipsters. Tas laikam ir neizbēgami. Tas ir viens, otrs sameklēju beidzot sev zīmēšanas studiju. Gribas atkal atsākt konstruēt ģīmīšus. Trešais, neticami, ka tik mīļas attiecības mani varēja novest bezdibenī. Pašvērtējums un drošības sajūta beidzot sāk atgūties. Varu klausīties savu alternatīvo mūziku un liriskos meldiņus bez bailēm, ka kāds nosodīs manu muzikālo gaumi, neteiks cik es nepareizi domāju. Kopumā šķiet tā nebija mīlestība, bet ilgstošs nedēļas nogaļu mdma reibonis, kas pa īstam sačakarēja manas smadzenes un deva viltus mīlestību. Tā nebija mīlestība, bet atmiņas par kārtējo narkotiku devu. Ceturtais, brīvdienu rītos pamostos ar sajūtu, ka gribas kādu sev blakus, trūkst siltumiņa. Šur tur lūkojos uz jaukiem, draudzīgiem vīriešiem. Vienu zinu, noteikti negribu satikt IT īpatņus, vismaz tos ne, kas grabina augšā programmas, viņi tiešām dzīvo ne šeit. Gribas maigas acis un sakarīgu prātu, kam patīk iet pārgājienos, vārīt tēju uz prīmusa un gulēt zālē kamēr saule silda vēderu. |
| Saturday, January 22nd, 2022 | |
| 12:33 pm | Vai anxiety ir pārejas vecuma pazīme? |
| Tuesday, January 11th, 2022 | |
| 9:41 pm | Pirms jaunā gada atgriezos Helsinkos, staigāju pa savām vecajām vietām, braucu metro un izstaigāju mežu. Sajutu to ko pirms 4 gadiem, pēdējā reize, kad jutos pavisam laimīga. Paskatoties uz to visu atpakaļ, tā bija tikai fantāzija. Viss sirdslauzis, kas nāca pēc tam bija sabrukums.Šodien runāju ar kolēģi, viņa stāstīja kā izglābusi savu tagad nu esošo vīru no destruktīvas dzīves, šie glābēji, arī es tāda kādreiz biju, bet man īsti tas neizdevās. Klusībā nodomāju, ka gribu iemīlēties un šoreiz, lai mani kāds izvelk tur ārā. |
| Tuesday, December 28th, 2021 | |
| 12:37 pm | Vakarā sēžu CoffeInnā un konspektēju materiālus. Pie blakusgaldiņa atnāk ārzemju jaunieši ap 20 gadu veci. Protams, visa saruna ir par seksu un attiecībām, sāku meklēt austiņas, bet nebija līdzi. Jaunā dāma runāja par to, ka viņai nav jūtu, un nespēj būt pārāk ilgi ar nevienu kopā. Čalis bija mazliet piezemētāks un vēlējās sev kādu blakus. Abi jaunieši bija tik pārliecināti par sevi un to ko saka. Viņiem ir drošs skats uz nākotni un tāpēc pilnīga brīvība un kontrole pār savu dzīvi. Es atminos sevi, kad man bija 19, mani neviens nespēja apturēt, es vienkārši maucu uz priekšu. Nesaprotu, kur tā drošība pazuda pie tricāra. Visas tās mīlestības pieredzes un Austrumeiropas Spartas pieredze darbā, tomēr ārkārtīgi nomācoši. Manā 30gadnieku sabiedrībā viss sastāv no ilgām un nedrošības par nākotni un nezināšanas, kas jādara tālāk un, kas notiek ar mani pašu. Nu tur bija saruna, kad es apprecēšos..., kad man būs bērni… Es jau kādu laiku dzīvoju šajā nākotnē, kura likās man būs, bet nekas no šīs fantāzijas man nepieder. Tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ šī saruna deva, kaut kādu spērienu ārā no mana burbuļa, kurā es visulaiku uzturos. |
| Friday, December 17th, 2021 | |
| 12:38 pm | Nevarēja jau būt vēl ļaunāk, kā iemīlēties un vēl vienpusēji. Man šķita labi, pusaudžu gados ej un iemīlies, bet nu laikam taisni tagad ir vairāk laika. Vakar aizgāju un atklāju savas jūtas kā palagu. Pretī bija vāja atbilde, neesot pat mazākas iespējas un es tevi vienkārši vairs nemīlu un tas viss ir pārgājis. Ko tad, lai es ar to tagad iesāku. To taču nekā nevar pielietot un kam vispār ir vajadzīga vienpusēja mīlestība. Aizgāju mājās un iegooglēju ko darīt šādos gadījumos, bet nu tur nav nekas jēdzīgs. Es nezinu vai vēlviens hobijs, kas man nepārāk patīk ir vajadzīgs. |
| Saturday, December 11th, 2021 | |
| 2:24 pm | Pirmo reizi, ārkārtīgi ilgā laikā, atkal jūtos brīva. Galvenais, ka visu laiku biju meklējusi nepareizajā vietā un tā bija tepat acu priekšā. |
| Saturday, December 4th, 2021 | |
| 11:28 am | Tomēr tam kuru es gaidu, neienāktu prātā kaut ko atdot no sevis, maigumu kā dāvanu, nē viņš nav tā nav iekārtots. Bet mums ir izvēle uzdrošināties vai ne. Palikt tur iekšā vai ne. Kad ieskatos viņa zilajās acīs, es redzu tajās bezpalīdzību. Bezpalīdzība ir kā čaula, neaizskarama čaula. Iekšā ir maigums pie kā nevar tik klāt. Skarbumam nav nepieciešama stingra čaula. Tas ir maigums, kas tik pamatīgi jāsargā. |
| Sunday, November 21st, 2021 | |
| 2:53 pm | Iešu prom no darba. Šodien jāuzraksta atlūgums un otrdien jānodod ierīces. Es nezināju, ka tik ļoti var kaut kas besīt. Vienmēr likās, aj kas ta tur, sakod zobus un to jau var pieciest. Bet visu dienu sēdēt istabas stūrī un risināt softwara problēmas, strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram un ķimerēt stulbi uztaisītu aplikāciju, kas nesinhronizējas normāli ar ierīci, nu nē. Strādāt ar Amerikāņiem, kuriem mana mēnešalga ir stundas likme. Kolēģi apkārt, kuri izliekas vai patiešām arī interesē. Neskaitāmi buildi un neskaitāmas apmācības, kuras izžmiedz pēdējo sulu, sakot, ka tas viņiem nodrošina brīvu un izvēlēm pilnu dzīvi, solot nebeidzamu izaugsmi un sevis pierādīšanu. Jautājums, kad šie cilvēki vispār dzīvo un izbauda lietas. Varu teikt ka IT nozarei kaut kas ir noticis, un tā vairs nav tāda kāda man šķita. |
| Friday, November 19th, 2021 | |
| 4:28 pm | Sapnī biju Kubas terasē, kā toreiz, kad ar Robi 2 dienas bijām Engurē, aizbēguši no civilizācijas un atgriezušies atpakaļ, ar taukainiem matiem un smiltīm kabatās pa taisno devāmies sēdēt terasē, bija smacīgs, karsts un patīkams vakars, malkojām alu un vērojām cilvēkus. Vai toreiz, kad atbraucu no Erasmusa, uzvilku savas smukākās zeķes un devos sēdēt Čomska terasē ar sen neredzētajiem draugiem. Tad vēl visas domas bija savas un mērķi bija savi. Tāda laba brīvības sajūta. Es nezinu, kas notiek ar brīvību, bet es viņu pazaudēju. Tagad tās vietā ir dīvaina un nesaprotama nasta. Ja varu ko vēlēties uz Ziemassvētkiem, tad tā ir brīvība un vieglums. Lūdzu, nāc atpakaļ. |
| Saturday, November 13th, 2021 | |
| 6:12 pm | Vakar biju pie viņa. Visskaistākā lieta, ir tā, kā mēs saprotamies, ārkārtīgi reta parādība. Pilsēta ir kļuvusi pavisam citāda kopš mēs satikāmies. Mēs uzkurījām un sapratu, ka nevaru tikt vaļā no šīs blakus domas, viņa tur trekna un bezspēcīga sēž. Pieņēmu lēmumu nebaidīties, paņemt un analizēt 21 dienu, kā tajās self help grāmatās. |
| Thursday, November 11th, 2021 | |
| 7:38 pm | aizmiršana patīk nogulēta roka patīk pirkt lielo veļas pulveri jo tas nozīmē ka būsim kopā vismaz simts mazgāšanas reizes ja pieskaita trauku mazgāšanas līdzekli varbūt pat ilgāk |