Šito man gribās šorīt nopublicēt,
"(..)nē, es turpmāk koncentrēšos tikai uz reālām lietām, uz dzīves realitāti, uz ikdienu, uz to, lai es pati personīgi visu piedzīvotu, jo tad tas būs mans, uz manas ādas piedzīvots, es taču, starp citu, ļoti labprāt mācos no savām kļūdām. Var teikt, ka es tik ļoti mīlu savas kļūdas un izgāšanās, ka visu manu dzīvi veido tikai nebeidzamu kļūdu virkne, un mana vienīgā žēlastība ir tās pamanīt. Tātad nelasīšu, neskatīšos, nerakstīšu, iešu un darīšu pati, viena pati, tā es reizēm domāju. Bet visai drīz kļūst skaidrs - cik tad tu cilvēks vari izdarīt, cik tad tu spēj piedzīvot, cik tad tavs ķermenis un vēl vairāk – nabaga sirds izturēt. Pāris reizes apgriezies ap savu asi, uzkāp dažos augstumos, nolaidies pāris akačos un jau viss – paliec skumjš, traks vai dzērājs." /Marta Krivade/ |
