"Esi pazaudējis īsto taku mežā - izmēģini. Nedomā. Tikai aizver acis, apsēdies, kļūsti meditatīvs un pārstāj domāt. Jo tas ir bezjēdzīgi - kā gan tu vari domāt? Tu nezini. Bet domāšana ir kļuvusi par tādu ieradumu, ka tu turpini domāt pat brīžos, kad domāšana nepalīdzēs. Domāt var tikai par kaut ko iepriekš zināmu. Tu esi apmaldījies mežā, tev nav kartes, nav arī neviena, kam pajautāt ceļu. Par ko gan tu vari domāt? Bet vēl aizvien tu turpini to darīt. Šī domāšana būs tikai raizēšanās. Un jo vairāk tu raizēsies, jo mazāk iekšējais padomdevējs tev spēs palīdzēt.
Atmet uztraukumu. Apsēdies zem koka un vienkārši ļauj domām norimt. Nogaidi, nedomā. Neradi problēmu, vienkārši nogaidi. Un, kad tu sajutīsi bezdomu brīža tuvošanos, tad piecelies un sāc iet. Ļauj ķermenim virzīties tur, kur tas vēlas. Esi tikai liecinieks. Neiejaucies. Nozaudēto taku varēsi atrast ļoti ātri. Bet vienīgais nosacījums - neļauj savam prātam iejaukties."
(Ošo "Intuīcija") |
