|
23. Aug 2005|23:59 |
ja pareizi saprotu, Tu esi sapiktojusies mana otrā jautājuma dēļ.. Tas bija domāts tā, pag, atceros, G. Merķeļa "Latviešos" bija rakstīts- smalkās vācu dāmītes slīkst asarās, vērojot salkanas ludziņas, bet bez emocijām noskatās, kā mirst latviešu bērni. Nu, aptuveni tā. Kāpēc mēs uztraucamies par dzīvniekiem, bet nospļaujamies par bērniem? BET- sākumā par savu tuvāko un tad par pārējiem... Laikam taisnība Chimerai- ar kaut ko ir jāsāk. Viens (Bobs Geldofs) sāk ar nēģerēniem, otrs (Rēnija)- ar dzīvniekiem, vēl kāds (SoaD)- ar to, ka pasaulē ir tik daudz ieroču, ka visu pasauli varētu iznīcināt desmit reizes.
Rēnij, ne tik uzbrūkoši, un tad varēsi pievērst citus. |
|