| # Pēdējā cīga / Dzeršana 9 (?) |
16. Maijs 2005|21:20 |
Tātad šovakar it kā izkūpināju pēdējo. Cik nu, bet tā pastāvīgi- pēdējo. Jācer. Kā jau pēdējai, tai vajadzēja būt skaistai, labākajam no visām iepriekšējām- atslābinošai, nomierinošai, relaksējošai, un galu galā- kādai labai domai vajadzēja rasties tās laikā. Phe. Lietus, apsēsties nevar, vēss arī, kafija par karstu... Stāvēju, piespiedies balkona durvīm, lai pēc iespējas mazāk lietus piles, no jumta pārkares krītot, varētu man uzkrist, kūpināju savu Barclayu un dzēru karsto kafiju. Domāju. Par Lauru. Tiešām viss, nekad vairs... Nekad, nekad... Tomēr žēl. Nācu iekšā un vedu šuneli pastaigā. Līst. Pelēks gan vēl nav. Nekas, nāks lietus un līs, un aizskalos krāsas, un paliksim vieni pelēcībā un aukstumā. Palikšu... Tikai vienu tagad- My Dying Bride. Gāju augšā, bik pabiju, un tad tiku pie lūžņa... Jā, bija doma, ko darīt ar šīm skumjām- iet gulēt, gaidīt Magnusu un svinēt, vai vnk svinēt. Vnk svinēt nebūtu jēga. Iet gulēt- samērā prātīga doma, ņemot vērā, ka nu jau 35 stundas neesmu gulējis. Bet var jau arī pagaidīt Magnusu, piesvinēties, papriecāties, un tad iet gulēt pēc 35+ negulētām stundām. Vēl bija kāda ūberskumja doma... Ā, par Lauru- viss... Vairs nevienu Lauru manā dzīvē...
Tikko (21:50) piezvanīja Magnuss un pateica, ka nebūs. Dzert vienam? Iet gulēt? Nez... Padomāšu...
Labi sanāk depresīvie txti, ne?
22:03 Sēžu pie loga, klausos Burzum un bik dzeru. Širijs ieteica nedarīt neko, tik skatīties pa logu, es nedaudz 'uzlaboju'. |
|