| My Dying Bride - The Dreadful Hours |
3. Maijs 2005|04:44 |
|
Tās skumjas, ko sniedz šī dziesma... Ak dievs... Tā var salauzt pat spēcīgāko garu, nospiest to pie zemes un atstāt asaru peļķē... Ja dziesmas sākumā es stāvētu, tad jau tagad būtu nokritis uz grīdas... Tas ir kaut kas vienreizējs, neaprakstāmi LABS... Ar katru savu šūnu izjust, ka nekad vairs nebūs, par ko pasmaidīt... priecāties... smieties... nekad... nekad... nekad... Vienīgi klīšana pelēkā valstībā, aukstām lietus pilēm sitoties uz sagumušajiem pleciem... Caur mākoņiem nekad nespīdēs saule... Lietus nekad nebeigsies... Tas aizskalos visu, izņemot vissāpīgākās atmiņas un skumjas par tām... |
|