| Pārdomas- darba labvēlīgā ietekme |
[11. Jun 2005|02:44] |
[kladē pierakstītas ceturtdien, 2005.VI.09]
Iebraucot darba vietā, tiekoties ar tiešajiem darbabiedriem un aplūkojot vietu, pēkšņi sapratu- man rokas dotas ne tikai, lai dr***, graizītu sevi vai vēl nez ko, ar tām tām var strādāt, spēlēt giču un vēl daudz ko citu. Tā sajūta bija- "Ņerga, ko nīdi, ka dzīve slikta, ka šis un tas, pamēģini kaut ko izdarīt, strādāt". Vēl sīkāk- nu, man likās, ka mana gaušanās par daudzām lietām, arī "inteliģentā" spriedelēšana tomēr, salīdzinot ar kārtīgu darbu, raušanos, lai būtu ko ēst, tomēr ir diezgan apkaunojoša. Bet ne ģitāras spēlēšana, māksla, mana mocīšanās ar ideāliem vai skumjas... Tas nav nekas sliktāks par darbu. Es laikam sāku saprast, kāpēc man senāk radu sanākšanās vairāk patika pie sievietēm, kāpēc vīrieši uz mani skatījās ar tādu kā nicinājumu. Bet nevis te, Rīgā, man kāds lika to saprast, parādīja, ka esmu memļaks, nē, es pats visu te uzrakstīto sapratu. Ikvienam "intelektuālim" derētu kādu laiku šitā pastrādāt- ka pārāk nesakāpj galvā. Kā man.
Es cilvēkus vērtēju [pagātnes formā] pēc tā, kāda viņiem izglītība, cik labas sekmes, tādā garā. Tos, kas mācās vispārizglītojošās klasēs, kas nemācās matenes vai dabaszinību klasēs, uz tiem skatījos no augšas, tā izteikti. Ar dažiem izņēmumiem. Labi, ka pirms kāda laika notikumi un apstākļi man lika saprast, ka tas ir nepareizi. kas gan mums gādā ieročus, visu iespējamo, lai nogalinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas izstrādā visrafinētākos un nežēlīgākos noziegumus, KAM PIEDER NAUDA??? Ne jau pepiņiem, nē, tieši INTELIĢENTIEM, INTELEKTUĀĻIEM. Tajā pašā laikā meitene, kas dzer katru dienu un mācās vispārizglītojošajā klasē, ir veģetāriete, jo viņai žēl dzīvniekus, un bieži vien tādēļ raud. Lūk, viens links, ko viņa man iedeva.
To, lūk, es it kā būtu sapratis, bet laikam tāpat kā ar nu jau arī jums "mīļu" tēmu, jāpagaida, līdz tā iesēdīsies manā apziņā.
Šodien vēroju, ka viens mans darbabiedrs [sauksim viņu par Māri], kuram tīk iedzert, strādāja- viņš vienu darbu veica daudz rūpīgāk nekā tas, kurš to darīja pirms viņa. Kāda viņam izglītība? Varbūt vidējā. Augstāk tiešām ne- viņš šajā nedēļas nogalē pirks sev pirmo mobilo. Nu lūk, uz viņu skatoties, es sapratu, ka viņš nebūt nav tāds, kā tie stulbie dīkdieņi skolā, vispārējās [un ne tikai!] klasēs. Jā, ir svarīgi, vai cilvēks izmanto savu galvu, vai trenē to, bet- vai no tā ir kāds labums? Ir daudz slinku stulbeņu, bet vai trūkst intelektuālu slaistu, kas neko citu nedara, kā vien bezjēdzīgi spriedelē un vēl nez ko? Un tāpat bez tiem, kas strādā ar galvu, ir arī tādi cilvēki, kas centīgi strādā ar rokām. Ja kāds intelektuālis, kaut vai pats Lemurs, kko sāktu dirst virsū Mārim, es viņu [Lemuru] noliktu no galvas līdz kājām. Turklāt [teikums pirms iepriekšējā], nedrīkst aizmirst sirdi...
Man gan liekas, ka šis viss būtu izpalicis, ja es devītās klases beigās nebūtu kaut kāda iemesla dēļ sācis dalīt cilvēkus šķirās pēc izglītības. Man liekas, tur arī Burzum vainīgs. Bet re, kā arī te izpaužas mana tieksme visu kategorizēt- šīs minētās 4 kategorijas... Nu nekas, jācer, ka šis ir uz labu, kaut arī man kkā liekas, ka veltīgi, es tikai atgriežos uz ceļa, no kura biju noklīdis. Nē, tas nav veltīgi.
BET- pirmajos teikumos aprakstītajā mirklī iedomājos par to, ka pie šī laikam "brieduma" piederas arī dzeršana- viens 0.5 aliņš vai trīs dienu plostošana, tas jau atkarīgs no situācijas, bet piederas... Pārsvarā gan ar mēru. Par to vairāk turpinājumā. Bet es tagad esmu drausmīgi pārguris... Rīt rakstīšu...
Bet šovakar, kad atbraucu- piektdienas vakars, tuss, daudz ela- viss, lai piemestos kā lops. Bet vnk nevilka. Pat neiedomājos, ka nu varētu dzert. To alus puspudeli, ko man piedāvāja, paņēmu pēc ilgākas domāšanas.
čau |
|
|