| Ankedotes no Eināra |
[8. Apr 2005|03:15] |
| [ | Garastāvoklis |
| | Smeju gandrīz pilnā rīklē es | ] |
| [ | Mūzika/trobels |
| | Abaddon Incarnate - zvērīga mūzika! | ] |
Mans labais draugs Sick Beaver (tulkojiet paši... ;) ) mani apgādā ar labiem aņukiem...
Lūdzu-
Vecītis iet pa ielu un tā vien gribas viņam ar kādu aprunāties. Skatās – krustojumā stāv policists un regulē satiksmi. Vecītis pieiet pie viņa un uzsāk sarunu:
- Sveiks, kā strādājas?
- Labi, vectēv! Darbs kā jau darbs, nesūdzos!
- Tu arī aukstumā stāvi?
- Jā!
- Un karstumā?
- Arī!
- Jā, smags gan tev tas darbs! Tātad, saki, ka stāvi jebkuros laika apstākļos?
Policists saniknojas un sāk kliegt:
- Jebkuros laika apstākļos es stāvu, JEBKUROS!!!
- Jā.....
- Ko „jā”?!
- No tevis iznāktu labs loceklis...
Uz ielas stūra stāv vīrietis, kas pa gaisu aiz matiem vicina mazu meitenīti. Klāt pieskrien cits cilvēks
- Ei, ko tu dari? Viņai taču sāp, tu, sadists!
- Nē, viņai nesāp. Viņa ir beigta.
Pie ezera divi veči atpūšas, šņabis, alus, zakusons... abi tīri labā kondīcijā... Skatās, vizinās meitene ar ūdensslēpēm. Pēkšņi virve notrūkst, meitene sāk slīkt. Čomi metas ūdenī, glābj, nirst, izvelk meiteni, sāk elpināt, sirds masāžu... nekā. Vienam fiksā ideja:
- A davai viņu izpisīsim, kamēr silta?
- Davai. Tu pirmais.
Piš.
- Nu, un tu?
- Labāk skaties ko pis... tā bija ar slēpēm - šitā ar slidām.
- Cik maksā atombumba?
- Nu, miljonus 10...
- O! Iedomājies, ja tā nokristu mums pagalmā!!!
Uz ielas guļ nosprādzis kaķis. Jānītis prasa mammai:
- Kas ar viņu noticis?
- Kaķītis nomira un devās uz debesīm pie Dieviņa.
- Un tad Dieviņš viņu nometa atpakaļ?
Vīrs ienāk mājā, neviena nav. Vannas pilna ar iebiezināto pienu. Viņš ekstāzē sāk ēst, smeļot pilnas saujas un kaifā viss nosmērējoties iebiezinātajā pienā. Drīz jau līmenis vannā ir krietni paplacis, un viņš ierauga ka vannā ir kāds. Vannas dibenā guļ vecene.
- Ko tu te dari?!
- Guļu... izspiežu pumpas...
Smilšu kastītē spēlējas meitenīte. Garām iet kāds garāmgājējs.
- Vai, meitenīt, kāda tev smuka lellīte!
- Tā nav lellīte. Tas ir neiznēsāts aborta auglis.
Puisēns pienāk pie kāda vīra un saka "Onkul, klau onkul... paņem mutē."
- Vācies prom, sīkais!
Puisēns paskrien malā, bet pēc brīža atkal ir klāt: "Onkul, nu paņem mutē!"
- Ej prom, smurguli, dabūsi pa purnu.
Puisēns pamūk prom, bet pēc maza brīža atkal ir atpakaļ: "Onkul, nu paņem taču mutē..."
Vīrs atvēzējas ar draudīgu žestu: "Krupis, nositīšu. Ja nevāksies projām..."
Puisēns aizmūk pavisam. Vīrs atviegloti nopūšas: "Fu, gandrīz pierunāja..."
Vectētiņš mazdēliņam rāda fotogrāfijas un stāsta par karu. Pusēns prasa: "Vectētiņ, un kas ir šitais nepatīkamais onkulis kas stāv tev pretī?"
- Tas, dēliņ, ir Hitlers, šausmīgs cilvēks, tik daudzus miljonus nobendējis...
- Bet saki, vectētiņ, ko tu dari viņam pretī ar izstieptu roku?
- Bet es, - atbild vectētiņš, - es viņam saku, "Nēēē, tā vis nevarēs!"
Ieraksts dienasgrāmatā: "Šorīt baigās pohas. Ahujenna trīc rokas. Sāku pogāt vaļā pidžamu, izrāvu gandrīz visas pogas. Paņēmu portfeli - notrūka rokturis. Bail iet uz tualeti..."
Kas izdomāja olimpisko lozungu, ka galvenais ir nevis uzvarēt, bet piedalīties?
Vācieši... pēc otrā pasaules kara.
Olimpiskais secinājums: nezkāpēc tradicionāli nēģeri vienmēr uzvar skriešanā, bet baltie - šaušanā...
Vīrs pārrodas mājās, ierauga gultā sievu ar savu labāko draugu un pārmetoši saka:
- Klausies, no tevis gan es to nebiju gaidījis. Kad tava sieva bija stāvoklī, es viņu ar savu mašīnu uz slimnīcu vedu... Pēc tam es tev aizdevu naudu, lai tu varētu beigt augstskolu. Un vēl es tavā labā devu liecības tiesā... Klau, varbūt tu varētu pārstāt pisties kad es ar tevi runāju?
- Es tādu meiteni redzēju! Pusstundu nevarēju acis atraut!
- ... un ...?
- Nu un? Lūk, re kur ir... Atrāvu!
Es gāju pa ielu, un uz stūra stāvēja maza meitenīte. Tieviņa, netīrā kleitiņā. Rociņas, kājiņas kā skaliņi. Skatās uz mani žēli-žēli, un saka - "Tēvocīt, es visu izdarīšu. Nopērciet man maizīti..." Es pisu un raudāju.
Tā ja. Vairāk ir iekš diskomforts.bad.lv |
|
|