Lietus dārzs

"Tu spainis pieliets pilns, bet sauc: "Es okeānu zinu!"" /M. Zālīte "Margarēta"/

Mūžam krūtīs gruzdošais jautājums un vārgā balsī izteiktās atbildes... tikai iedomas, ne patiesība... Nē, izskaidrot cilvēka sūtību zemes virsū var tikai Dievs, bet mums atliek vien nekam nederīgas variācijas un muļķīgi prātojumi "par" un "ap"... Taču tāpēc jau cilvēkam ir dots veselais saprāts, lai viņš pats domātu, spriestu un izteiktu tikai sev vien svarīgus minējumus par to, kas tad viņš īsti ir un kāda ir viņam atvēlētā loma dzīves karuselī... būt par zirgu vai jātnieku...

Var jau būt, ka nedarām pareizi, tiecoties pēc bezgalīgajām vērtībām un nekad neaizsniedzamajām patiesībām, var jau būt, ka ir gana ar to mazumiņu, ko liktenis mums piespēlē, bet... mūžīgais "bet", kas neliek miera ne dienu, ne nakti, kas dedzina pakrūtē un liek ticēt, ka kaut kur... tur tālu, tālu, aiz mūsu sajūtu apvāršņa ir kas tāds, ko mūžam esam alkuši un kārojuši, par ko allaž esam sapņojuši un cerējuši to ieraugām...

"Tu spainis pieliets pilns, bet sauc: "Es okeānu zinu!""... un ir labi tā, kā ir... nav vajadzības mūrēt ilūziju pirmīdas, kas pēkšņi sabrūk un kļūst par izpētes vērtu objektu nākamības arheologiem, nav vajadzības veidot sapņu tiltu, pa kuru lemts ir iet tikai Tev vienam... līdz pusceļam...

Iemācies būt "pieliets spainis pilns", un Tu uzzināsi, ko nozīmē būt okeānam...