karboniids:

Labvakar Agnesīt!
Vakars pavēls. Tu jau zini manu kārtību, pēc labām vakariņām, kādas mūsmājās ir bez izņēmuma, gribas palasīt avīzi, kam seko atspirdzinošs atpūtas veids – miegs.
Pēc pirma miega, kas pavadīts ne retums ar sapņu pasaciņu, dodos tālos domu silos.
Mazā sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko nakts jau izbeidzas,
Viņai projām jāsteidzas.
Šoreiz vecāsmammas skubināts, nedrīkstēju atlikt, bet gan pakavēties rakstu rindas kopā ar Tevi.
Naktī plkst.1:00. Džonītis lūdzošā tonī prasās uz nakts pastaigu, kuru vecamamma rada viņam iespēju to izdarīt. Mans uzdevums pēc tās ļaut viņam atgriezties savā vietā. Ziemas aukstumā durvis slēgtas.
Mūsu ikdiena rit parastā ritmā, vienīgi pārdienas jau trešo mēnesi noteiktā stundā piena kannām jābūt uz rampu, kuras ceļo tālāk uz “Straupi”.
Ar veselību, paldies Dievam, esam strīpā.
Ar vecomammu pa retam izlaižam kādu līkumiņu, es biežāk. Viņai ne pārslodze, bet daba to liedz.
Aizmirsti neesam, pa reizei apciemo ta viens, ta otrs, ta trešais. Retāk Jānis, mācoties angliski?
Ne reizi vien tiek pacilāts jautājums par Tavu parādīšanos, kas noskaidrojas un apmierina ziņkāri, sazinoties ar mammu vai teti, kas notiek ne reti.
Kaimiņš Puķītis, dakteres vīrs, nosities. Dēls. smagā stāvoklī slimnīcā, dakterei zilumi. Pie Dzeguzēm griezies riņķī, uzdrāzies “busiņš”
Ziema negrib atkāpties. Sniegi biezi. Ja tas notiks ar joni, plūdi neizbēgami.
Mūsu apziņā būsi nesalaužama, cieta un izturīga kā klints. Gaidīsim, Tevi kā saules lēktu katru rīt!
Priecīgus Lieldienas svētkus!
Ar cieņu: O.paps.