šodien mājvabole piedzima manā dibenā, tikai žēl, ka strindzenes žnaudza viņu..........................................................................
un vairs jau es neticu nekam, jo nav man tā lielā, dzeltenā takša, lai kādu kaut kur kaut kad kaut kā aizvestu prom, lai atļautu pelēkajiem skumju akmeņiem izvarot vienīgos smieklus, kas vēl palikuši ar gruvešiem neapbiruši.............................................................
čotka jua vien es esmu