Miiljaa Doloresa,
sen pavisam nebiju Tev devusi rakstisku zinu. Noleemu, ka tas nu beidzot ir jaadara, jo nevar zinaat vai ar balto kreklu muguraa man var izdoties un padoties rakstiishana.
Patreiz veel nav ne jausmas kas mani vairaak tuvina Tvaika ielas namam - vaajpraata nepraatiigais karstums vai ieilgushaas 4-dieniigaas futbola seeras, kas katru nakti pie manis naak holandieshu valodaa, televizora formaataa, teleteksta veidaa.
tad nu lai ar to visu tiktu skaidriibaa vai arii pieliktu punktu neskaidriibai, esmu noleemusi uz gultu raapot, lai manu cisku vietaa uz gultas stuuriem sitas mana galva.

arvien "pasmaidi!" ieniistosaa
Zermena