ir lietas, kas notiek pašas no sevis un ir lietas, kas nenotiek arī tad, ja kāds viņas pabiksta.
un vispār man šķiet, ka manā galvā ir biezpiens, tikai nevar tikt tam klāt. ja tiktu, tad uzceptu biezpiena plācenīšus un apēstu tos ar medu. un joprojām man nav ne mazāko skaidrību par to, kad es tikšu uz panu zemi, lai apēstu kādus kilogramus ķiršus un pēc tam panu mežos tos arī izurinētu.
joprojām nav ieviesusies skaidrība par pievēršanos pareizajam sporta veidam olimpiskajās spēlēs.
un vispār jau būtu bail satikt cilvēku, kas visu zin.
un nevar zināt vai braukt uz jū kei ir pareizāk par braukšanu uz ameriku vai arī valsti ar pareizajām krāsām.
sviests.

kad spīd murgu mēnestiņš?