hmm, norvēģu šķēpi nu nekādi šodien nelido uz manu pusi, labi, ka manējie lido uz viņu pusi...


norvēģu šķēpus savā virzienā nesagaidījusi, ļāvos civillikuma skarbajiem pieskārieniem un glāstiem. nu pilnībā piederu piegādes, darba un pārvadājumu līgumiem. cerams, ka mūsdienu kosmiskās tehnoloģijas mani glābs jau rītvakar no privāttiesību lamatām, slazdiem vai kā katram labāk tīk.

šķiet, ka tagad mana tieksmes un vēlmes aprobežosies ar lielās padomju mazos valstu vienām no g.p.. autobusi vai jel kādi citi satiksmes priekšmeti var būt tik iekārojami, un to visu pastiprina mazais feiīšisms uz kaut kādiem apaviem....?!?!...iespējams...bet var arī gadīties, ka konfekšu kārba jau pilna, un jāmaina ne tikai saturs, bet arī visapkārtējais.
laikam jau es esu ar delīrijām.
kas nekait kā Ezītim Miglā - ar aveņu tēju pa upi uz leju?! žēl, ka lācītis nesauc pie sevis, lai gan tik un tā jau neietu - kosmiskās tehnoloģijas jau nemanāmi, tomēr pamanāmi, bet sauc.
murgu murgu.
delīrijas tomēr pastāv.