manas domas rakstiski
reiz, sensenos laikos ...
October 11th, 2005 
12:43 pm - ... riebums un dusmas ...
es dziivoju laukos, arii riigaa, esmu daudz kur, taapeec paziistu daudzus un zinu kaadi vinji ir kaa cilveeki, kaa uzvedas, ko dara, kas patiik, bet staasts ir par citu ...

ziemassveetku periodaa biju iekritis smagaa depresijaa, taa vilkaas jau no 3 gadus vecas pagaatnes un kaaa slogs nospieda mani arvien vairaak pie zemes. man bija daudz intereshu, kuras paleenaam saaku atmest, jo nespeeju vairs izdariit nekaa, skolaa 8 no riita jutos labi, 10 viss bija beidzies, miegainiiba, dusmas, nespeeja koncentreeties, satraukums, sevis nicinaashana, pat knapi vareeju aiziet liidz maajaam, kas atrodas apmeeram km attalumaa, kaut arii sportoju pirms tam, tas bija kaa ielekt smilshkastee ieprieksh, bet arii taa nav probleema. ziemassveetkos, kaa jau teicu, nuu, 19 decembrii tas saakaas, man iepatikaas meitene, kaa jau parasti, sajutu sevii drebuljus, neatkartojamas tieksmes buut ar vinju, dejot. paleenaam viss izveidojaas, kaut arii leenaam, nedaudz kautriigi, kaut arii skaisti, bet ar baileem. man ta bija kaa daavana, man tas deva speeku ciiniities, pirmo reizi dziivee sapratu, ka gribu dziivot, gribu iet pie daktera un izkulties no depresijas, cilveeks piekjeeraas man ljoti, es vinjam arii, daudz sms, sarunu, deju, kopiigu sarunu, nedaudz kaa filmaas, bet arii taa nav probleema! miilestiiba ir laba lieta, bet laukos, kur arii tad dziivoju, ir pienjemts, ka visi par visiem visu zin! pagaaja laiks, kljuvaam tuvaaki, protams, bija dazaadas nesaskanjas, bet gadiijaas taa, ka man bija jaabrauc straadaat uz aarzemeem, naudu skolai vajadzeeja, riigaa dziivoshana arii daarga, vinja raudaaja, es raudaaju, ilgojaamies ik briidi, skaitiijaam dienas, suutiijaam sms, sazvaniijaamies, vasaras vidu atbraucu atpakalj, kaaa mees priecaajaamies, vinja teica, ka tikai, kad biju prom, vinja sapratusi kaa es vinjai pietruukstu, manii radaas tieshi taadas pashas paardomas! peec nedeeljas vinja aizbrauca celjojumaa, pirms tam raudaaja un teica, ka negribot, lai es dodoties atkal prom, man naudu vajadzeeja, es nesoliiju, ka nedoshos, es nevareeju, vinja apsoliijaas gaidiit, ilgoties, atbraucu augustaa atpakalj, attieksme bija mainiijusies, bija daudz taadu lietu, ko es vairs nesapratu, un peec 3 dienaam vinja mani pameta, teica, ka nemiilot, teica, ka draugi svariigaaki, es centos saprast, es centos nedomaat, bet gruuti, paarpiipeejos (to daru veel tagad), dzeeru (nenormaali), arii tagad veel. iztereeju gandriiz visu naudu, jo nespeeju ko taadu izprast! biju vinju ievedis histeerijaa ar atpakaljatguushanas meegjinaanjumiem, bet ne jau par to lieta! tikai peec meenesha es sapratu, man ljoti labs draugs paskaidroja, kas ir bijis ar vinju kopaa vasaraa, kas visu redzeejis! vinjas labaakais draugs ir groziijis vinjia galvu, chakareejis smadzenes, patieshaam, man skjita, ka esmu skaudiigs dazreiz, bet vinjsh bija trakaaks, vinjsh centaas izskjirt muus, vinjsh jau no pashiem pirmsaakumiem ir groziijis viedokljus, teicies, ka tie ir vinjas visu draugu viedoklji, lai gan neviens taa nesaka, lai gan visi man skaidro, ka domaats ir bijis savaadaak, bet vinjsh ir samainiijis visu, vinjam izdevaas muus izskjirt, bet pats tagad triumfaa censhas ieguut vinju, jaa, pielien gandriiz jau kaa viirs, visu laiku tikai pielienot un pielienot, pielienot un pielienot, ... es nespeeju aptvert, kaapeec taadi cilveeki ir pasaulee, kas sagroza visu, kas padara citus par sliktajiem un iedzen preteejos depresijaa, es izraadiijos vainiigs, bet kaapeec, esmu dariijis kljuudas, bet siikas, esmu dariijis taa kaa nevajadzeeja, bet neesmu izdariijis neko tik traku kaa vinjsh, bet vinjsh guust laurus! miilestiiba, jaa, laikam taa ir laba lieta, man patika! mana nu jau bijusii draudzene ir uzlikusi masku, vinja smejas par mani, vinja smejas par citiem, saka, ka juutoties slikti, bet nevienam to nekad neizraadiishot, nekad neatziishot, ka sajuutas vinju neapmierina, dzelzs mashiina, sabojaats miiljums, draugi, kas tie vinjia par draugiem, kas dara taa! stulbi, bet bija muusu starpaa kkas, bet vairs nav, nav taapeec, ka apkaarteejie neveeleejaas, lai buutu, esmu izmisumaa, veelos vinjai to paskaidrot, bet vinja neklausiisies, esmu dusmiigs uz to, kursh to visu paveica, lia tikai pats justos labi, lai tikai pats ieguutu to, ko ieguvu es, man riebj, ka taadi cilveeki ir, kaaa lai atrisina visu, bez vardarbiibas, ar vaardiem, ar runaashanu, ar atgrieshanu normaalaa videe! es bez vinjas nespeeju dziivot, lai gan taa ir sevis zheeloshana, bet depresija ir atgriezusies, es nekoncentreejos vairs uz neko, man ir gruuti jau raxtiit shito, speeka vairs nav, nav meerkju, tikai bailes un nezinja, tikai gruutums un bezspeeks, tikai ceriibas, kuras nepiepildaas ... kaa lai izdara taa, lai viss nokaartojas, lai tas dabuu maaciibu un lai man miiljais cilveeks apdomaajas, lai saprot, ka es neizdariiju taa, ka bija jaaskjiraas, ka viss notikaas nesaprotami, ka tas bija kaa ziepju operaas, ka tas bija kaa nelaimiigaa pasakaa, kuraa man vajdzeetu kaadam nocirst galvu, noznjaugt, nee, taa nebuutu labi, man ietiktos tikai ar to mazuminju, lai es vareetu ar vinju iet raut lapas, vaartiities pienenees, eest zemenes, sauljoties pljavaa, dejot, luukoties zvaigznees, dusmoties un skumt, runaaties un kluseejot skatiities aciis, lai vareetu buut taads, kaads biju, kaads vinjai patiku .... es ieniistu sho pasauli, kur bez tevis dziivo citi, jo nevienam nevar uzticeeties, nevienam ... nekad ... nekad es neuzticeeshos citiem ... un runaajiet atklaati, nemelojiet, man tika melots, uzdevaas par draugu, bet visu laiku bojaaja manu, vinjas dziivi! kaapeec, ja mums bija labi, kaapeec tev vajadzeeja visu padariit par murgu, par murgu, kuraa es esmu vainiigs, bet patiesiibaa tu visu paveici ... es tevi ieniistu, jaa, tevi, tu izdzimteni, kursh domaa ne ar galvu, kurs atsaucas uz nereaaaliem soliijumiem un savu gribu ...
This page was loaded Dec 28th 2024, 9:56 pm GMT.